Iespējams, problēma meklējama modernajā, trokšņainajā dzīvesveidā. Saskaņā ar jaunu pētījumu hroniska stresa gadījumu skaita pieaugums varētu būt saistīts ar neatbilstību starp mūsdienu dzīvesveidu un cilvēku bioloģiju. Vienkārši sakot, mēs esam piemēroti dzīvošanai dabiskā vidē, nevis apbūvētās pilsētās.
Pie šāda secinājuma nonākuši divi evolūcijas antropologi – Kolins Šovs no Cīrihes Universitātes Šveicē un Denjels Longmens no Lafboro Universitātes Apvienotajā Karalistē. Viņi savāca pārliecinošus pierādījumus, ka mūsu bioloģiskā evolūcija nespēj tikt līdzi straujajām tehnoloģiskajām un vides pārmaiņām.
Pilsētnieka dzīve šodien ir pārpildīta ar nelielu satraukumu izraisošiem faktoriem – sākot no nemitīgiem paziņojumiem viedtālrunī un beidzot ar būvniecības darbu troksni blakus mājām. Tā rezultātā mūsu ķermenis visu diennakti pavada paaugstinātā sasprindzinājumā. Tādā, kādu mūsu alu laikmeta priekšteči piedzīvoja, tuvumā pamanot plēsēju baru. Lai arī viņu dzīvība šādos incidentos bija vairāk apdraudēta, modernais pilsētnieks izjūt neliela apdraudējuma sajūtu gandrīz visu diennakti. Tieši tas rada vislielāko slodzi nervu sistēmai un liek tai turēt ķermeni sasprindzinājumā, gatavu cīņai, žurnālā Biological Reviews publicētajā ziņojumā raksta abi zinātnieki.

