Laika ziņas
Šodien
Apmācies

Ko ēdīsim pēc 20 gadiem?

Varbūt nemaz tik ilgi nebūs jāgaida, līdz kukaiņi būs mūsu ikdienas pārtikas sastāvdaļa. SestDiena pēta jaunos pārtikas produktus un prognozē gaidāmās pārmaiņas tuvākajās desmitgadēs arī latvieša virtuvē. 

Pēc Ziemassvētku brīv­dienām un svētku galdiem runāt atkal par ēdienu, ļoti iespē­jams, ir nedaudz ne­kaunīgi, un tomēr, fo­nā skanot Eiropas himnai, par pārtiku jaunā izskatā mēs runāsim arvien vairāk – tuvāko gadu laikā līdz ar attiecīgas regulas pieņemšanu tiks atvieglots process vairāk vai mazāk redzētu aizjūru zemju pārtikas produktu ievešanai, jaunu brīnumu radī­šanai un tirgū laišanai tepat Eiropas Savie­nības (ES) plašumos. Vienlaikus darbs pie jauniem pārtikas produktiem nepārtrauk­ti jau notiek arī tepat pie mums – Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Pārtikas tehnoloģijas fakultātē Jelgavā. 

Vai pārtikas jomā mūsdienās vēl iespē­jams atklāt jaunu Ameriku, respektīvi, kaut ko pavisam jaunu un neredzētu? Var­būt ne gluži kontinentu, bet mazu salu okeānā noteikti. Piemēram, bloga Vīnota­va autore Linda Mazure, kurai interesē da­žādu valstu virtuve, stāsta, ka šobrīd tāds jaunums ir kafijas milti. Viņa jau paguvusi tos pasūtīt internetā un tagad gaida, lai iz­mēģinātu. Kopš kafijas iegūšanas pirmssā­kumiem kafijas koka augļa mīkstums ticis izmests mēslainē, interesējoties vien par pupiņu augļa viducī. 2013. gadā tika at­klāts, ka mīkstumu var pārstrādāt jaunā pārtikas produktā – miltos.

Taču jau ļoti mērķtiecīgi jaunumi uz mūsu galda varētu ienākt līdz ar ES Jaunās pārtikas regulu, kurai paredzēts stāties spēkā 2017. gadā. Pievēršoties šim doku­mentam, vispirms jāpaskaidro, ka ES ie­rēdņu leksikā ar "jauno pārtiku" saprot tā­du, kas ES teritorijā nozīmīgā apjomā nav izmantota līdz 1997. gadam. Vai kāds vēl atceras, ko mēs ēdām 1997. gadā? Ļoti ie­spējams, ap to laiku es dīcu pēc importa – Ramas margarīna, sauso zupu kubiņiem un zivju pirkstiņiem – un nevarēju ne ie­domāties, ka tagad man tas viss liksies draza. Sadalot pa saskaitāmajiem, jaunās pārtikas "stāstā" ietilpst tradicionālā pār­tika no trešajām pasaules valstīm (piemē­ram, kvinoja, čia sēklas, dažādi augļi), in­sekti, aļģu produkti un tā dēvētā nano jeb laboratorijās pārveidota pārtika, par kuras nekaitīgumu gan vēl nav skaidrības.

Vairāku pavārgrāmatu autore un portāla un žurnāla Četras sezonas galvenā redak­tore Signe Meirāne nesen piedalījusies Ei­ropas Parlamenta rīkotajā jaunās pārtikas degustācijā, kurā ēda to, par ko desmit mi­nūtes iepriekš teikusi – noteikti neēdīs. "Bija skudras ar sīrupu un dīgstiem, tad bija sienāžu buljona zupa un bišu kāpuri ar gvakamoli un paštaisītiem tortiljas čip­siem," ar eksotisko ēdienkarti iepazīstina Signe. Viņa atzīstas, ka skudras neesot gar­šojušas, atgādinājušas apelsīnu vai greip­frūtu ēterisko eļļu. Skābs – tā ir pirmā aso­ciācija. Bišu kāpuri, kas ir tradicionāla pārtikas groza sastāvdaļa Meksikā, gan aizskāruši citas garšas kārpiņas. "Ja es ne­zinātu, ka tie ir kāpuri, es droši vien apēstu vēl kādas piecas tādas uzkodas. Bija ļoti, ļoti, ļoti garšīgi!" viņa atceras. Pavāri gan šo uzkodu arī bija pagatavojuši tā, lai vidē­jam eiropietim, kurš, atzīsim, ir visai re­zervēts pret tārpiņiem zupā, apetīte nepa­zūd, jau paskatoties vien, – kāpuri rūpīgi paslēpti avokado krēmā. 

Arī sienāžu buljons izrādījies vienkārši garšīgs. Čīgātāji ir ierasta lieta Āzijas virtu­vē. Signe stāsta, ka, piemēram, Malaizijā esot ap 2000 sienāžu fermām un kā olbal­tumu avotu lietot sienāžus esot tikpat nor­māli kā pie mums gaļu un piena produk­tus. Skudras savukārt nav ceļojušas tālu – Eiropas meži ar tām pilni. Un, lai gan tās līdz šim nav pierastas mūsu virtuvē, ēša­nai derīgas ir arī tepat atrodamās. 

LLU Pārtikas tehnoloģijas fa­kultātes profesore Daina Kārkliņa ir pārliecinā­ta, ka Latvijā vēl ilgi būs pie­ejami daudz ierastāki proteīnu avoti – gaļa, piena produkti, dār­zeņi. Latvietis tomēr ir arī ļoti konservatīvs savās pārtikas izvēlēs. Kā piemēru profesore min, ka sadar­bībā ar Spilvu tā arī nav izdevies radīt jaunas majonēzes, jo neatkarīgi no piedā­vājuma dažādības veikalā vienalga tiekot meklēta galvenokārt ierastā Provansas majonēze. Tomēr – aizvien biežāk, runājot par nākotnes pārtiku, tiek minēti insekti, aļģu produkti un laboratorijās ģenerēta gaļa.

Nav gan runa par šo jauno produktu izmantošanu tikai tīrā veidā. Tiekot strā­dāts, piemēram, pie idejas, ka vistas varē­tu barot ar aļģu produktiem, kā rezultātā izdētā ola ir ar papildu "pievienoto vērtī­bu".

"Tādējādi veģetāriešiem varētu no­drošināt ļoti daudz uzturvielu, kuras ir ti­kai gaļā," skaidro Signe Meirāne. Pagai­dām gan tehnoloģija nav attīstīta, un vie­nas šādas olas cena varētu būt 1–1,5 eiro, kas pašreizējam tirgum ir ļoti nesimpā­tisks skaitlis.

LLU Pārtikas tehnoloģijas fakultāte ir bū­tiskākais centrs, kurā Latvijā top jauni pār­tikas produkti. Viena lieta ir mājas apstāk­ļos eksperimentēt virtuvē un radīt jaunas receptes, tomēr, ja plānā ir nopietnāka ra­žošana, nepieciešams rūpīgi izstrādāt pār­dodamā produkta ražošanas tehnoloģiju. Tā nesen Jelgavā tapušas, piemēram, Mil­zu brokastu pārslas. Pasaules pārtikas tir­gū brokastu pārslas nav nekas jauns, to­mēr ražošanas tehnoloģija – šajā gadījumā ekstrūzija, kas spiedienu maiņas rezultātā uzpūš graudus dažādās formās, – ir uzņē­muma ražošanas noslēpums. Diez vai pa­saulē populārākā brokastu pārslu zīmola Kellog mājaslapā varēsim atrast aprakstu, pie kādiem dažādiem spiedieniem dabūjamas, piemēram, Frosties pārslas. Fakul­tātes laboratorijās ir pieejami dažādi apa­rāti, kas ļauj eksperimentēt un nonākt pie ražotājam vispiemērotākās receptes. Mil­zu pārslu gadījumā jauninājums ir rudzu graudu izmantošana.

Patlaban tieši uzņēmēja vajadzības visbiežāk ir sākums jauniem pārtikas pro­duktiem.

Jauns gads un arī finiša taisnē esošā Jau­nās pārtikas regula ir labs laiks, lai, tā sa­kot, pazīlētu kafijas biezumos, kādi jauni produkti un tendences tad varētu uz pa­likšanu ienākt arī mūsu virtuvēs.

Visu rakstu lasiet šīs nedēļas žurnālā SestDiena!

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Žurnāla "SestDiena" publikācijas

Vairāk Žurnāla "SestDiena" publikācijas


Aktuāli

Vieta, kur apstājies laiks(7)

Tetera nams jeb Stūra māja draud pārvērsties par spoku namu. Jau vairākus gadus ēka stāv tukša, vienīgi nelielu tās daļu aizņem Latvijas Okupācijas muzeja ekspozīcija. Nomnieki neatradās. Arī...

Šonedēļ SestDienā

Vairāk Šonedēļ SestDienā


SestDienas salons

Vairāk SestDienas salons


Pasaule

Vairāk Pasaule


Politika

Vairāk Politika


Tēma

Vairāk Tēma


Pieredze

Vairāk Pieredze


In memoriam

Vairāk In memoriam


Tuvplānā

Vairāk Tuvplānā


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


Latvijai vajag

Vairāk Latvijai vajag


SestDienas receptes

Vairāk SestDienas receptes


Dienasgrāmata

Vairāk Dienasgrāmata