Koka nams Vecpilsētas ielā 14 ir retais Jelgavas pagātnes liecinieks, kas saglabājies līdz mūsdienām, jo lielāko daļu pilsētas nopostīja Otrā pasaules kara laikā. Ilgus gadus šis valsts nozīmes arhitektūras piemineklis stāvēja pamests un palēnām pārvērtās par graustu. Savu laimīgo brīdi tas sagaidīja, kad ar Eiropas Savienības fondu atbalstu to sāka atjaunot. Senā trīsstāvu ēka tika apvienota ar blakus esošo divstāvu celtni, un būvniecības procesā tika liktas lietā senās tehnoloģijas un materiāli. Tas bija sarežģīts un unikāls process – sākot jau no pamatu pārbūves līdz oriģinālo koka konstrukciju restaurācijai.
Rūpīgā pieeja nepalika bez ievērības: 2019. gadā nams ieguva valstī labāk restaurētās būves balvu, bet 2023. gadā – trešo vietu nominācijā Ilgtspējīgākā ēka – publiskā ēka.
CĪŅA AR LAIKU
Vecpilsētas mājas divstāvu spārnā, uz kuru var nokļūt, šķērsojot vēsturisko bruģi, darbojas Restaurācijas centrs. "Mēs to saucam par klīniku, jo nodarbojamies ar vēsturisku priekšmetu ārstēšanu. Ja vajag, arī operējam, un mums ir arī atbilstoši instrumenti, lai to darītu. Tas tiek darīts tāpēc, lai mūsu "pacienti" – kultūras mantojums – dzīvotu ilgāk. Ilgstoši tika uzskatīts, ka restaurācijai pietiek ar izlietni un skalpeli, taču tā nav – lai to veiktu kvalitatīvi, vajadzīgas mūsdienīgas tehnoloģijas: vakuumgaldi, kur var strādāt ar ūdeni, saldētavas, mikroskopi, kur var pētīt šķiedras, ķimikālijas, gaisa nosūcēji," skaidro Zemgales Restaurācijas centra vadītāja Saiva Kuple, šajā darbā velkot paralēles ar ārstniecības nozari.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 17. - 23. novembra numurā! Žurnāla saturu gan drukātā, gan digitālā formātā iespējams abonēt mūsu jaunajā mājaslapā ŠEIT!