Pirms nedēļas palikām pie 1936. gada Garmišas-Partenkirhenes spēlēm. Nākamajiem Starptautiskās olimpiskās komitejas (SOK) plāniem treknu svītru pārvilka militārie konflikti, kas pakāpeniski pārņēma teju visu planētu.
1940. gada ziemas olimpiskās spēles bija iecerēts rīkot Japānas pilsētā Saporo, taču pēc Uzlecošās saules zemes iebrukuma Ķīnā tai spēļu organizēšanas tiesības 1938. gadā tika atņemtas. Nākamais SOK lēmums neizrādījās kaut par mata tiesu labāks – par spēļu norises vietu jau atkal izvēlējās Garmišu-Partenkirheni, taču 1939. gada rudenī Vācija ar iebrukumu Polijā aizsāka Otro pasaules karu, un olimpiskās spēles nācās atcelt. SOK amatpersonas nepamatotā optimismā uzskatīja, ka karš nebūs ilgs, un pat paspēja 1944. gada ziemas olimpisko spēļu rīkošanu uzticēt Kortīnai d’Ampeco, taču jau pēc pāris gadiem kļuva skaidrs, ka arī šīs spēles nenotiks.
NEITRĀLĀ TERITORIJĀ
Gods kam gods, bet pēc Otrā pasaules kara SOK spēja mobilizēt visus resursus, lai sacensības atkal atjaunotu. Vien nepilnus divus ar pusi gadus kopš kara beigām, 1948. gada 30. janvārī, ziemas sporta veidu pārstāvji pulcējās uz spēļu atklāšanas ceremoniju Sanktmoricā. Šī izvēle bija loģiska, jo, pirmkārt, Šveice kara gados bija saglabājusi savu neitralitāti un izvairījusies no postījumiem, un, otrkārt, gandrīz visi nepieciešamie objekti tur bija pietiekami labā stāvoklī uzturēti vēl kopš 1928. gada.
Interesanti, ka uz V ziemas olimpisko spēļu rīkošanu pretendēja arī ASV pilsēta Leikplesida, taču bija skaidrs, ka šādā gadījumā dalībnieku skaits varētu būt niecīgs, jo daudzām kara laikā smagi cietušajām Eiropas valstīm vienkārši nebūtu naudas, lai sportistus sūtītu uz Ziemeļameriku.
Tā kā pirmo pēckara spēļu sarīkošanai bija atvēlēts tikai nepilns pusotrs gads (lēmums par spēļu norises vietu SOK ģenerālajā sesijā tika pieņemts vien 1946. gada septembrī), ar jaunu sporta veidu vai disciplīnu iekļaušanu spēļu programmā funkcionāri nolēma nesteigties. Sanktmoricā tika sadalīti 22 medaļu komplekti, toties dalībnieku skaits jau bija pieaudzis vairāk nekā līdz 670 sportistiem, un visbiežāk tas tiek izskaidrots ar to, ka jau pa trim medaļu komplektiem (nobraucienā, slalomā un kombinācijā) kalnu slēpošanā dalīja gan vīrieši, gan sievietes un šajās sacensībās kopā piedalījās 174 atlēti.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 6. - 12. februāra numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!