Ukraina – gluži tāpat kā Krievija – patiešām ir pareizticīgo valsts. Cik daudzi no šiem ļaudīm stingri ievēro kanonos noteikto, jau ir cits jautājums, taču 2018. gadā veiktā aptaujā vairāk nekā 85% ticīgo sevi identificēja ar šo baznīcu, 9,4 procenti atzina, ka ir grieķu katoļi jeb uniāti, un tikai pāris procentu sevi pieskaitīja pie citu konfesiju (islāma, jūdaisma, budisma) piekritējiem. Taču Ukrainas pareizticīgo vairākums pavisam noteikti nevēlas, lai viņus uztvertu kā Maskavas vasaļus. Vēsture ir viņu pusē, jo kristīgā baznīca sākumā tika izveidota Kijevā, bet pašreizējā Krievijas pareizticīgo baznīca, lai gan tagad lielākā pasaulē, ir tikai viens no tās atzariem.
Leģenda par Andreju
Enciklopēdijās minēts, ka kristīgo ticību mūsdienu Ukrainas teritorijā 988. gadā ieviesis toreizējais Kijevas lielkņazs Volodimirs (Vladimirs), raksta L’Osservatore Romano. Saglabājušās liecības ne tikai par viņa paša kristīšanos, bet arī to, ka valdnieks pamudinājis savus pavalstniekus masveidā kristīties Dņepras ūdeņos. Tas patiešām ir vēsturisks fakts, taču nenozīmē, ka iepriekš pilnīgi visiem reģiona iedzīvotājiem kristīgā ticība bijusi sveša.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 15. - 21. aprīļa numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!