Pilsonības lieta: Dubults neplīst?

Tieši pirms četriem gadiem stājās spēkā Pilsonības likuma grozījumi, kurus Saeima pieņēma pēc ilgstošām un sūrām diskusijām. Tie atļāva dubultpilsonību, taču ne ar visām valstīm un visos gadījumos. Šogad aptuveni simt Latvijas un Krievijas dubultpilsoņu no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) saņēmuši brīdinājuma vēstuli par nepieciešamību atteikties no Latvijas pilsonības, ja nolemts paturēt Krievijas pilsonību. Vēstules saņem arī tie, kuriem neatļautā dubultpilsonība izveidojās līdz pilngadībai. Saeima deva viņiem laiku līdz 2016. gada 1. oktobrim izvēlēties starp vienu vai otru pilsonību. Tiem, kuri nereaģēja uz vēstuli, sākta Latvijas pilsonības atņemšana. PMLP gan uzsver – arī šajā gadījumā dubultpilsonis tiek aicināts mēneša laikā sniegt paskaidrojumus.

Pilsonība nomā

Šādu "pismo šastķe" (laimes vēstule – krievu val.), kā tautieši Krievijā jau iesaukuši PMLP sūtījumus, saņēmis arī Artis un viņa brālis Jānis (abi vārdi mainīti). Lai gan abi nu jau pieaugušie vīrieši dzimuši Krievijā, viņu ģimenes saknes paaudžu paaudzēs ir Latvijā. Mamma savulaik strādājusi arī Latvijas diplomātiskajā dienestā. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas, balstoties uz Augstākās padomes lēmumu, tolaik vēl nepilngadīgo jauniešu mamma ieguvusi Latvijas pilsonību. Uzrakstot iesniegumu, tāda 1993. gadā piešķirta arī abiem dēliem. Jau tobrīd bija zināms, ka puiši ir Krievijas pilsoņi, jo 1992. gadā pieņemtais likums paredzēja visiem Krievijā pastāvīgi dzīvojošajiem automātiski piešķirt šīs valsts pilsonību.

"Kad man piešķīra Latvijas pilsonību, likumā nekas nebija teikts par vecumu, līdz kuram es drīkstu būt Latvijas pilsonis," uzsver Artis. "Nav īsti pareizi sākumā iedot pilsonību un pēc tam ar atpakaļejošu datumu paņemt atpakaļ. Tā civilizētās valstīs nedara. Tādas lietas kā pilsonība nedod nomā."

Arta dzīve pašlaik aizrit Krievijā, tur viņš beidzis arī skolu un augstskolu. Lai gan labāk izteikties viņš prot krievu, nevis latviešu valodā, vīrietis uzsver, ka būtu ar mieru pat nokārtot latviešu valodas vai naturalizācijas eksāmenu, ja vien tā varētu saglabāt Latvijas pilsonību. Taču likums šādas iespējas neparedz.

PMLP pilsonības atņemšanu pamato ar likuma pantu, kas paredz – personām, kurām dubultā pilsonība ar neatļauto valsti izveidojusies līdz šo personu pilngadībai, līdz 25 gadu vecumam ir jāatsakās no Latvijas pilsonības, ja tās izvēlas saglabāt citas valsts pilsonību. Šī norma neattiecas uz trimdiniekiem un deportētajiem, kā arī viņu pēcnācējiem, kas dzimuši līdz 2013. gada 1. oktobrim (kad stājās spēkā grozījumi), arī tad, ja viņi ir Krievijas pilsoņi. "Secināms, ka runa tādējādi ir par personām, kuras Latvijas okupācijas periodā dažādu iemeslu dēļ, piemēram, apprecējās vai sakarā ar mācībām, pārcēlās uz dzīvi Krievijā, kur pastāvīgi dzīvoja arī pēc Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas un PSRS sabrukuma, un kurām, kā arī viņu bērniem, līdz ar to bija izveidojusies dubultā Latvijas un Krievijas pilsonība," pamato PMLP sabiedrisko attiecību vadītāja Santa Jonāte.

PMLP gan uzsver, ka arī pārējiem taču nav obligāti jāatsakās no Latvijas pilsonības. Var atteikties no otras – Krievijas – pilsonības un tā saglabāt Latvijas pasi. "Pārvaldei kā izpildvaras institūcijai nav kompetences komentēt, cik veikla vai neveikla ir šāda situācija, ja likumdevējs groza likumā kādu nosacījumu, jo tāda ir likumdevēja griba," PMLP nostāju pauž Jonāte.

Jāpiebilst, ka Artis Latvijas pilsoņa pasi atjaunoja vēl 2015. gadā, kad Pilsonības likuma grozījumi jau bija stājušies spēkā. To, kura pusē ir taisnība, tagad izlems tiesa, jo Artis apstrīdējis PMLP lēmumu par Latvijas pilsonības atņemšanu. Rīgas Tiesu nams lietu izskatīšanai pieņēmis šā gada maijā, un decembrī paredzēta pirmā sēde.

Visu rakstu lasiet šīs nedēļas žurnālā SestDiena!