Pusmūža sliekšņa pārsoļošana daudziem saistās ar dzīves norieta sākumu – veselība pasliktinās, enerģijas līmenis samazinās, atkopšanās pēc slimībām vai savainojumiem kļūst ilgāka. Tomēr ne visi pavērsieni ir tik drūmi. Jauns pētījums nesis pārsteidzošas un iepriecinošas ziņas visiem, kuriem jau sirmums iemeties matos. Vispārējā psiholoģiskā funkcionalitāte maksimumu sasniedz vecumā no 55 līdz 60 gadiem, tādēļ tieši šajā laikā esot visaugstākais potenciāls atrisināt kompleksas problēmas, kā arī prasmīgi vadīt lielus padoto kolektīvus.
Daudzi iepriekš veikti pētījumi diezgan pārliecinoši pierādījuši, ka atsevišķas intelektuālās spējas kulmināciju sasniedz dzīves trešās desmitgades nogalē un pēc tam pakāpeniski samazinās. Tā notiek ar atmiņu, spēju ātri apstrādāt informāciju un diskusijā žigli piemeklēt vajadzīgos argumentus. Šos atklājumus stiprina arī novērojumi un vēsturiski fakti. Matemātiķi bieži vien sniedz savu nozīmīgāko ieguldījumu vecumā starp 30 un 40 gadiem, šaha čempioni pēc 40 gadu vecuma vairs nespēj spēlēt tik augstā līmenī kā pilnbrieda gados. Tomēr šie sasniegumi lielākoties balstās uz prāta darbības ātrumu un dažām citām spējām. Pavisam cita aina paveras, ja saliek kopā daudzu spēju rādītājus.
VIENOTĀ KARTĒ
Rietumaustrālijas Universitātes pētnieki identificēja 16 psiholoģisko dimensiju, ko iespējams precīzi izmērīt un dokumentēt dažādos dzīves periodos. Tās ietvēra tādas galvenās kognitīvās spējas kā spriešana, atmiņas apjoms, informācijas apstrādes ātrums, zināšanas un emocionālā inteliģence. Mērītas tika arī piecas galvenās personības iezīmes – ekstraversija, emocionālā stabilitāte, apzinīgums, atvērtība pieredzei un pieklājība.
Saliekot vienotā kartē datus no daudziem iepriekš veiktiem pētījumiem šajās jomās, austrāliešu speciālisti ieguva interesantas līknes, kuru vidū bija daži pamatīgi pārsteigumi. Piemēram, apzinīgums sasniedz maksimumu aptuveni 65 gadu vecumā, emocionālā stabilitāte – aptuveni 75 gadu vecumā, bet vārdu krājums pamatīgi sāk papildināties tikai pēc 40 gadu robežas pārkāpšanas un augstāko punktu sasniedz 65 gados.
Arī vairākas retāk apspriestas dimensijas, piemēram, morālā spriešana, sasniedz maksimumu vecumdienās. Līdzīgi ir ar spēju pretoties aizspriedumiem, kas var likt pieņemt neracionālus vai mazāk precīzus lēmumus. Tā pat var turpināt uzlaboties 70 un arī 80 gados.
PATIEŠĀM VIEDĀKI
«Kad mēs apvienojām visu 16 dimensiju ar vecumu saistītās trajektorijas teorētiski un empīriski pamatotā svērtā indeksā, ieguvām pārsteidzošu tendenci. Vispārējā garīgā funkcionalitāte sasniedza maksimumu vecumā no 55 līdz 60 gadiem, pirms sāka samazināties aptuveni no 65 gadu vecuma. Šis samazinājums kļuva izteiktāks pēc 75 gadu vecuma, kas liecina, ka funkcionēšanas samazināšanās vēlākā dzīvē var paātrināties,» žurnālā Intelligence raksta Rietumaustrālijas Universitātes psiholoģijas asociētais profesors, darba grupas vadītājs Žils Žinjaks, «mūsu atklājumi varētu palīdzēt izskaidrot, kāpēc daudzas svarīgas vadības lomas uzņēmējdarbībā, politikā un sabiedriskajā dzīvē bieži ieņem piecdesmitgadnieki un sešdesmitgadnieki.»
Tātad, lai gan vairākas spējas vecumdienās samazinās, tās līdzsvaro citu svarīgu īpašību attīstība. Apvienojumā šīs stiprās puses veicina labāku spriestspēju un pārdomātāku lēmumu pieņemšanu. Tās ir īpašības, kas ir izšķirošas vadošos amatos.