Ejot gar veikala plauktiem un liekot preces iepirkumu ratos, ne vienmēr izvēlamies vienu un to pašu. Dažkārt pat pēc atgriešanās mājās nesaprotam, kādēļ esam spontāni nopirkuši vienu vai otru našķi. Taču mūsu smadzenes ļoti labi zina atbildi. Patiesībā tās ir likušas paņemt attiecīgo produktu, vēl pirms esam šo izvēli pienācīgi izvērtējuši.
Lai arī šāds scenārijs izklausās pēc baisas filmas, kurā galvenais varonis nespēj kontrolēt savu rīcību, tā varētu būt patiesība. Jaunā pētījumā noskaidrots, ka mēs ēdienus izvēlamies, vēl pirms esam tos kārtīgi aplūkojuši.
SEKUNDES SIMTDAĻĀS
Neraugoties uz desmitgadēm ilgiem pētījumiem, zinātniekiem nav līdz galam skaidrs, kā katru dienu izvēlamies pārtiku. Tā ir spontāna rīcība vai rūpīgi izsvērts lēmums? Mīklas atminējumam palīdzējis pietuvoties austrāliešu zinātnieku pētījums. Mērot un analizējot smadzeņu aktivitāti, viņi atklājuši, ka lēmums tiek pieņemts dažās sekundes simtdaļās pēc ēdiena ieraudzīšanas. Tas ir ārkārtīgi ātri, ilgi pirms cilvēks vispār spēj apzināti izsvērt, kādā maltītē attiecīgo produktu iekļaut.
Lai saprastu, cik ātri cilvēka smadzenes apstrādā dažādus ar pārtikas izvēli saistītus aspektus, austrālieši mērīja eksperimenta dalībnieku smadzeņu aktivitāti ar elektroencefalogrāfijas metodi. Tā ļauj reģistrēt smadzeņu aktivitāti ar milisekundes precizitāti.
Dalībniekiem tika rādīti pārtikas produktu attēli, ieskaitot gaļas, augļu un saldumu, un viņiem katrs bija jānovērtē pēc vairākiem kritērijiem – veselīguma, garšīguma, kaloriju satura, atpazīstamības un tā, cik ļoti viņi vēlētos to ēst. Pēc tam ar mašīnmācīšanās palīdzību smadzeņu aktivitātes ieraksti tika salīdzināti ar katra dalībnieka iesniegtajiem vērtējumiem. Tas ļāva pārbaudīt, vai informācija par pārtikas īpašībām patiešām atspoguļojās cilvēku smadzeņu aktivitātē.
DETALIZĒTS NOVĒRTĒJUMS
«Izrādījās, ka tā arī bija. Informācija par dažādiem pārtikas aspektiem, piemēram, veselīgumu, kaloriju saturu un atpazīstamību, smadzeņu aktivitātē parādījās jau 200 milisekunžu pēc tam, kad ēdiena attēls tika demonstrēts. Smadzeņu reakcija notika, ilgi pirms cilvēki apzinājās, uz ko skatās ekrānā. Citi kritēriji, piemēram, garša un vēlme ēst ēdienu, smadzeņu aktivitātē atspoguļojās nedaudz vēlāk,» žurnālā Appetite raksta darba autori no Melburnas un Rietumsidnejas universitātēm.
No modeļiem pētnieki identificēja divus galvenos pārtikas izvērtēšanas virzienus. Pirmais ir produkta dabīgums. Proti, vai tas izskatās, kā no dabas nācis, vai arī ir pārstrādāts. Otrs ir apetīti rosinošs izskats. Abi smadzeņu aktivitātes modeļos atspoguļojās jau aptuveni 200 milisekunžu pēc pārtikas produkta ieraudzīšanas.
Šie atklājumi liecina, ka dažas pārtikas īpašības var piesaistīt mūsu uzmanību jau agrīnā stadijā un palīdzēt pieņemt lēmumus. Smadzenes automātiski novērtē daudzus dažādus pārtikas aspektus, veidojot mūsu pārtikas izvēli, pirms mēs to pat apzināmies.
Darba autori to skaidro ar cilvēces gadu tūkstošiem ilgo evolūciju, kuras gaitā cilvēki iemācījušies ātri reaģēt uz pamanīto pārtiku un pieņemt lēmumu. Prāts iekšējā «datu bāzē» ātri sameklē iepriekšējā pieredzē balstītu informāciju, vai attiecīgais produkts ir ēdams un vai tas bija garšīgs. Ātra reakcija paaugstināja izredzes pagrābt ieraudzīto pārtiku, pirms to izdarījis kāds cits.