Laika ziņas
Šodien
Migla

Špikot vai nešpikot, tāds ir jautājums

Spiegu cienīgas ierīces, aprakstīti logu rāmji un uz sīksīkām lapiņām pārliktas veselas grāmatas – tiklīdz ir iespēja apiet sistēmu, skolēnu un studentu radošumam visos laikos nav bijis robežu. Tomēr špikošana var beigties ne tikai ar šmucīgu skandālu vai atkārtotu gadu skolas solā, bet, izrādās, dažviet pat cietumsodu.

Ķīnā par špikošanu draud pat septiņu gadu cietumsods, toties Latvijā bieži vien sveikā var tikt ar skolotāja aizrādījumu. Arī lielākie skandāli par centralizēto eksāmenu noplūdināšanu līdz šim beigušies bez nopietnām sekām. Varētu pat teikt – šajā ziņā pie mums iestājies sava veida "miera periods", cīņai turpinoties pret špikošanu ikdienā skolas solā un plaģiātismu studiju darbos. Mazās špikeru lapiņas gan sagādājušas ne vienu vien jautru brīdi ne tikai pašiem skolēniem, bet arī skolotājiem, kuri SestDienai neslēpj, ka špikošanā dažreiz nekā slikta nav.

Atbildes taksofona būdiņā

"Vēlies šogad labi beigt skolu? Iegādājies 9. un 12. klases centralizētos eksāmenus pie mums! Pilnībā uzticami avoti, nekādas krāpšanās. Pieejami centralizēto eksāmenu jautājumi un atbildes pārbaudījumiem latviešu valodā un literatūrā, angļu, krievu un vācu valodā, politikā un tiesībās, matemātikā, vēsturē, bioloģijā, fizikā, ķīmijā, biznesa ekonomiskajos pamatos, ģeogrāfijā, kultūras vēsturē, informātikā un sportā 2006./2007. mācību gadam. Nenokavē iespēju lieliski sagatavoties eksāmenam un nodrošināt labus uzņemšanas rezultātus augstskolā! Jautājumi maksā 150 lati par komplektu. Maksā viens vai – vēl labāk – iesaisti klasi!" šādi – īsti vai ne tik īsti – sludinājumi internetā ir atrodami vēl joprojām. Pirms desmit gadiem, tuvojoties eksāmenu laikam, ne viens vien runāja par to, vai šogad būs iespēja iegādāties eksāmenu atbildes un vai izdosies tikt pie īstajām. Valsts policija aicināja šādus piedāvājumus neizmantot, norādot, ka, visticamāk, priekšā tāpat būs krāpnieks.

Internetā joprojām atrodamā informācija liecina, ka 2008. gadā matemātikas eksāmenu uzdevumus piedāvāja par 200 latiem. Instrukcijas vēstīja, ka taksofona būdiņā jāatstāj aploksne ar naudu, pircēja mobilā tālruņa numurs un e-pasts, uz kuru uzdevumu atbildes tiks nosūtītas 10 minūšu pēc eksāmena sākuma. Savukārt vēl pirms vairākiem gadiem kādam, samaksājot 50 latus, izdevies iegādāties īstos eksāmena uzdevumus. Tos esot sagādājis kopētavas darbinieks, kurš izmantojis mirkli, kad ministrijas pārstāvji aizgājuši uz labierīcībām.

Vislabāk atmiņā gan palicis 2009. gads, kad interneta vietnē urlas.lv septiņas stundas pirms matemātikas eksāmena tika noplūdināti tā uzdevumi. Toreiz izrādījās, ka uzdevumi tiešām ir īstie un bija pat bažas par eksāmena rezultātu anulēšanu un atkārtota pārbaudījuma rīkošanu. Uztraukums un sašutums skolēnu vidū bija liels, jo neviens nevēlējās tikko uzrakstīto eksāmenu kārtot vēlreiz, īpaši tāpēc, ka pie noplūdinātajiem uzdevumiem neviens klāt nebija ticis. Tas arī bija pirmais gads, kad centralizētais matemātikas eksāmens bija obligāts visiem vidusskolas beidzējiem. Toreiz tika ierosināts arī kriminālprocess, bet galu galā eksāmens jāpārliek tomēr nebija. Tagad Valsts policijā SestDienai apliecina, ka kriminālprocess ticis izbeigts, bet par iemesliem pastāstīt nevarot, jo nomainījušies darbinieki.

Atskatoties uz pēdējiem gadiem, ziņu virsrakstos nekā šokējoša nevar atrast, vien neitrālo – "Centralizētie eksāmeni norit bez pārkāpumiem". Arī Valsts izglītības satura centrā (VISC) SestDienai atzīst, ka "šogad iestājies klusums un miers". Ik gadu eksāmenu laikā darbojas speciāls uzticības tālrunis, pa kuru anonīmi var ziņot par pārkāpumiem, bet tā popularitāte ar katru gadu mazinās. Pēdējos trīs gados kopumā saņemti vien 10–15 zvanu. Šogad zvanītājs bijis tikai viens, un arī tas pats vēlējies vien dalīties pārdomās par kāda jau notikušā matemātikas eksāmena uzdevuma saturu.

Var nonākt cietumā

Latvijā "pieķertajiem" gan būtu jāpriecājas, jo, salīdzinot, piemēram, ar Ķīnu, darba nevērtēšanu pat nevarētu uzskatīt par sodu – tur ar šo gadu par špikošanu var draudēt pat septiņi gadi cietumā, raksta ziņu aģentūra Reuters.

Pagājušajā nedēļā Ķīnā aptuveni 9,4 miljoni vidusskolēnu kārtoja tā dēvētos gaokao jeb Ķīnas Nacionālās universitātes iestājeksāmenus. Pašus eksāmenus piegādājušas speciālas policijas vienības, un pie katra eksaminācijas centra dežūrēja astoņi policisti. Vienlaikus policija ziņojusi arī par vairāku cilvēku aizturēšanu, kuri tirgojuši viltus eksāmenu biļetes.

Savukārt Krievijā valda brālības gars – 2013. gadā skolēni izmantojuši laika zonu priekšrocību, lai palīdzētu saviem draugiem. Kā raksta The Telegraph, jaunieši, kuri valsts eksāmenus kārtojuši Sibīrijā un Krievijas Tālajos Austrumu reģionos, eksāmena uzdevumus izplatījuši sociālajos tīklos, līdz ar to tiem, kas eksāmenu kārtoja citās laika joslās, kuras Krievijā kopumā ir deviņas, bija laiks atrast uzdevumiem risinājumus. Kopš tā laika, kā vēsta Krievijas mediji, katrā laika joslā eksāmenam ir cits variants.

Spiegu ierīces

SestDienai pēc skolēnu aptaujas par modernākajām špikošanas metodēm nākas vien secināt, ka nav nekā jauna šai pasaulē. Protams, tagad uz ceļiem biežāk tiek likts telefons, nevis mācību grāmatas vai klades, taču ierastās špikeru lapiņas nekur nav pazudušas – tinti uz tām vien nomainījusi sīka datordruka. Turklāt skolēni atzīst, ka špikots ir ne tikai kontroldarbu, bet arī eksāmenu laikā, paši gan piebilst, ka risks ir liels.

Pie nedaudz oriģinālākām metodēm skolēni min ar špikeriem aplīmētas pildspalvas, aprakstītas ūdens pudeles un mazmazītiņu lapiņu salīmēšanu starp klases žalūziju loksnēm. To gan var īstenot tikai tad, ja sēdvieta ir pie loga un iepriekš bijusi iespēja iekļūt telpā.

Kāds students, kurš gan vēlējās palikt anonīms, jo pāris eksāmenu vēl jākārto, SestDienai stāsta par diezgan neierastu metodi – maziem magnētiņiem triju milimetru diametrā, kuri ausī, pie bungādiņas, raida skaņas signālu, tādējādi kāds atbildes var nodiktēt. Tā saukto spiegu komplektu viņš jau pirms gada iegādājies eBay par 25 eiro. Komplektā ir nelieli magnētiņi katrai ausij, "kakla cilpa", kas ir resns vads, pastiprinātājs un mikrofons. Arī gatavošanos nevarētu nosaukt par bērnu spēli. Resnais vads, kuram jābūt ap kaklu, lielākais, 20 centimetru attālumā no ausīm, jāpaslēpj zem kāda biezāka džempera, jānomaskē arī mikrofons un pieslēgtais pastiprinātājs, kas darbojas ar tā sauktajām kronām, turklāt turpat jābūt arī telefonam. Neierastākā un bīstamākā shēmas daļa – mazie magnētiņi jāiebāž tik dziļi ausī, lai tie pieskartos bungādiņām, citādi skaņu dzirdēt nevarēs. Puisis min, ka konsultējies arī ar medicīnas studenti, kura apliecinājusi, ka ausij neko sliktu nodarīt nevar, ja magnētus ausī iestumj ar pirkstu. Lai varētu dzirdēt, kas tiek diktēts pa telefonu, "kakla cilpa" ar savu magnētisko lauku iekustina magnētus, kuri ausī sāk vibrēt, radot skaņu. Jaunietis metodi pārbaudījis, un viss tiešām strādājot – skaņa bijusi klusa, bet otru cilvēku dzirdēt var. Ir gan knifiņš – ausu kanāliem nevajadzētu būt perfekti tīriem, magnētam jāpielīp pie sēra. Studentu arī neuztrauc tas, ka magnētu nevarētu vairs dabūt ārā – tam komplektā ir speciāls instruments. Pēc pirmā izmēģinājuma viņam gan sāpējusi galva, bet tā varētu būt bijusi tikai sagadīšanās, optimistisks ir ierīces lietotājs.

Iespējams, par līdzīgu metožu izmantošanu skandāls bija 2011. gadā, kad Latvijas Universitātes pasniedzējiem radušās aizdomas par operatīvo dienestu darbību veikšanai paredzētu saziņas ierīču izmantošanu eksāmenu laikā. Toreiz pārmetumi raidīti bijušajiem Latvijas Policijas akadēmijas studentiem.

Visu rakstu par Špikot vai nešpikot, tāds ir jautājums lasiet 17. jūnija žurnālā SestDiena!

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Žurnāla "SestDiena" publikācijas

Vairāk Žurnāla "SestDiena" publikācijas


Aktuāli

Kventina atriebes pasaka(2)

Savā visjaunākajā darbā Reiz Holivudā (2019) pazīstamais režisors Kventins Tarantīno reflektē par cilvēku galīgumu un filmdaru nemirstību, katrā kadrā izelpojot kinovēsturi, paša autora bērnības ...

Šonedēļ SestDienā

Vairāk Šonedēļ SestDienā


SestDienas salons

Vairāk SestDienas salons


Pasaule

Vairāk Pasaule


Politika

Vairāk Politika


Tēma

Vairāk Tēma


Pieredze

Vairāk Pieredze


In memoriam

Vairāk In memoriam


Tuvplānā

Vairāk Tuvplānā


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


Latvijai vajag

Vairāk Latvijai vajag


SestDienas receptes

Vairāk SestDienas receptes


Dienasgrāmata

Vairāk Dienasgrāmata