Tukšais pedagogu drošības spilvens

Man paveicās, – noteic optimistiskā skolotāja Anna Ivaščenko no Saldus. Viņa skolā, mācot matemātiku un fiziku, nostrādājusi 42 gadus, bet pagājušajā vasarā abu Saldus vidusskolu apvienošanas rezultātā zaudēja darbu. Ja nebūtu veselības problēmu, inerces dēļ, visticamāk, būtu aizgājusi uz Saldus vidusskolu. Izglītības ministra Kārļa Šadurska (Vienotība) solīto sociālo atbalstu pirmspensijas vecuma pedagogiem, kas reformu dēļ zaudē darbu, viņa nav gaidījusi.

Es piezvanīju uz LIZDA [Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību] un lūdzu pateikt, kuros Ministru kabineta noteikumos vai kaut kur citur var šo ministra solījumu atrast. Viņi sāka smieties.

"Skaidrs, tad jāzvana pašam ministram. Es sapratu, ka tā ir tukša runa," neticību ministra solījumiem apliecina Ivaščenko. Pēc darba zaudēšanas skolotāja pieteikusies bezdarbnieka pabalstam. "Visi domāja, ka es sēžu mājās un raudu, bet tā nebija. Es nolēmu, ka visu bezdarbnieka pabalsta laiku dzīvošu pa māju, vingrošu, iešu svaigā gaisā, peldēšu un dzeršu savas selerijas un tējas, kas vajadzīgas veselības uzlabošanai," stāsta skolotāja, kuras brīvais laiks ir piepildīts ar dalību folkloras kopā, fiziskām aktivitātēm un interesi par ārstniecības augiem.

Pēc atelpas brīža veselība manāmi uzlabojusies, un veiksmīgas sagadīšanās dēļ viņai šā gada janvārī piedāvāts darbs Saldus pamatskolā, kurā viņa uz bērna kopšanas atvaļinājuma laiku aizstāj matemātikas skolotāju. Šo un nākamo mācību gadu Ivaščenko nostrādās, un tad jau pensija būs sagaidīta.


Tukšais spilvens

Skolu tīkla optimizācija tuvākajā nākotnē ir neizbēgama, un daļa pedagogu zaudēs darbu, atzīst Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība. Kāpēc? Latvijā šajā mācību gadā ir 163 skolas, kurās skolēnu skaits ir mazāks par septiņdesmit. Tāpēc ir būtiski savlaicīgi izstrādāt kompensējošu sociālo atbalstu pedagogiem, uzskata arodbiedrība. Tāda iecere bija arī Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM), kas sev šādu uzdevumu ierakstīja valdības rīcības plānā, un vasarā arodbiedrība, ministrs un premjers vienojās no 2017. gada janvāra ieviest sociālā atbalsta programmu. IZM plāns paredzēja atbalstīt reorganizējamo vai likvidēto skolu pedagogus vecumā no 60 līdz 63 gadiem, kuri nevar pretendēt ne uz vecuma pensiju, ne uz priekšlaicīgu pensionēšanos un atsevišķos gadījumos arī uz bezdarbnieku pabalstu ne. Šo pedagogu darba stāžam jābūt vismaz 10 gadiem. Atbalsts bija paredzēts 65% apmērā no pedagoga atalgojuma. Tomēr, izskatot 2017. gada budžetu, valdībai sociālā atbalsta spilvens šķita par smagu, un skolotāji palika bez solītā atbalsta.

Tomēr Izglītības un zinātnes ministrijā SestDienai apgalvo, ka pedagogi, kuri izglītības iestāžu optimizācijas rezultātā zaudēs darbu, bez šī atbalsta nekādā gadījumā nepaliks. Ministrija pašlaik gatavo valdībai informatīvo ziņojumu par pedagogu sociālā atbalsta sistēmu, kuru nosūtījusi apspriešanai visām iesaistītajām pusēm, tostarp pedagogu arodbiedrībai un Latvijas Pašvaldību savienībai. Ministrijā atklāj, ka sociālā atbalsta programmu pirmspensijas vecuma pedagogiem plānots īstenot piecus gadus, katru gadu sniedzot atbalstu līdz simt pedagogiem. Kopumā gadā tam būtu nepieciešami 300 000 eiro. Sākotnēji izstrādātie kritēriji par to, kuri pedagogi varēs pretendēt uz sociālo atbalstu, esot vienkāršoti.

Vienlaikus IZM uzsver, ka topošā atbalsta programma jāskatās kontekstā ar valstī jau pastāvošajiem sociālā atbalsta veidiem. Tāpat skolotājiem par valsts budžeta līdzekļiem ir iespēja pārkvalificēties. Pēdējo triju gadu laikā šādu iespēju katru gadu izmantojuši vidēji 3000 pedagogu. Tomēr ir risks, ka pedagogi, kuri sasnieguši 60 gadu vecumu, nevarēs pietiekami ātri pielāgoties ar reorganizāciju saistītajām pārmaiņām, atrast jaunu darbavietu atbilstoši kvalifikācijai, kas dažreiz saistīts arī ar dzīvesvietas maiņu. Piemēram, Anna Ivaščenko par pārkvalificēšanos nav domājusi, taču bezcerība viņas stāstītajā nav saklausāma, jo sliktākajā gadījumā vienmēr varēs izmantot iegūto aukles sertifikātu.


Populistiskā bumba ar laika degli

Skaidrību par sociālā atbalsta sistēmu no IZM puses gaida arī atbildīgā Saeimas komisija, lai turpinātu skatīt Saeimas gaiteņos iegūlušo likumprojektu par izdienas pensijām trim pedagogu grupām – sporta, pirmsskolas un speciālās izglītības skolotājiem. Likumprojektu pirms diviem gadiem iesniedza pieci Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) deputāti, tostarp Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas vadītāja Aija Barča. Viņa pieļauj, ka likumprojektu, kas parlamentā atbalstīts pirmajā lasījumā, varētu skatīt jau februārī. Arī ja no IZM skaidrības par sociālo atbalstu pedagogiem nebūs, ministrijas pārstāvji tiks aicināti uz komisijas sēdi. "Katrā gadījumā mēs atgādināsim par šo likumprojektu," piebilst Barča.

Ideja piešķirt izdienas pensiju pedagogiem gan tiek ļoti kritizēta un dēvēta par graujošu populistisku bumbu ar laika degli. Arī ZZS politiķu iesniegtā likumprojekta juridiskais izpildījums ir nepārdomāts. Saeimas juristi tajā saskatīja pretrunu ar Satversmi – tas diskriminē privāto un profesionālo izglītības iestāžu pedagogus. Arī Izglītības ministrija norādīja uz vairākām nepilnībām, lai gan konceptuāli tā neiebilst pret tiesībām uz izdienas pensiju šīm pedagogu grupām. Tomēr pedagogu arodbiedrībai un Labklājības ministrijai (LM) ir atšķirīgi uzskati gan par pensijas vecumu, gan tās apmēru. LIZDA vadītāja Inga Vanaga uzsver, ka LM priekšlikums par pensiju 65% apmērā no algas nav motivējošs, lai profesionāli izdedzis pedagogs atbrīvotu vietu jaunam speciālistam. Toties gan skolotāja Anna (un ne viņa vien), gan LIZDA vadītāja uzskata, ka visi pedagogi būtu pelnījuši agrāk iet pensijā, jo šajā profesijā ir pakļauti izdegšanas sindromam un stress ir liels.

Visa pamatā ir stress. Skolas zvans streso – visu laiku jāpaspēj, jāpaspēj, jāpaspēj. Ne tikai skolotājiem, arī bērniem tas ir papildu stress,

uzsver Ivaščenko. Kad šāda laika ierobežojuma nav, bērni esot pavisam citādāki. Taču Vanaga uzsver, ka LIZDA kongresā lēmusi atbalstīt izdienas pensijas piešķiršanu tikai trim pedagogu grupām. Speciālās izglītības skolotāji tādu pelnījuši, jo viņi ikdienā strādā ar bērniem, kam ir dažādi attīstības traucējumi, un tas ir emocionāli smagi. Savukārt sporta skolotājiem ir apgrūtinātas pārkvalifikācijas iespējas un ikdienā tādas fiziskās aktivitātes kā nevienā citā profesijā. "Pirmsskolas skolotājiem arī ir fiziski smags darbs, un līdz ar vecumu ir grūtāk garantēt bērnu drošību, jo mazinās reakcijas ātrums," izdienas pensiju nepieciešamību pamato Vanaga.

Izdienas pensiju saņēmēju loka paplašināšanu asi kritizē gan bijušie ministri Roberts Ķīlis un Ilze Viņķele (Vienotība), gan sociālās politikas vērotāja Ruta Zilvere. Izdienas pensiju sistēma, viņu ieskatā, nav ilgtspējīga un grauj tautsaimniecību.


Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 27.janvāra - 2.februāra numurā!