Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies

Vai viegli būt ugunsdzēsējam glābējam?

Dzīvot tikai naudas pēc, lai vienkārši nopelnītu vairāk, – patiesībā arī nav jēgas. Tā par savu pirms astoņiem gadiem izdarīto izvēli kļūt par ugunsdzēsēju glābēju saka ekonomikas maģistrs Mareks Klimovičs.

Ugunsdzēsējs glābējs ir tas cilvēks, kuru apbrīno daudzi mazi zēni, un, šķiet, lielākā daļa puiku vismaz kādu brīdi ir vēlējušies kļūt tieši par ugunsdzēsēju. Arī aptaujas rāda, ka šie vīri ķiverēs un speciālajos tērpos bauda lielu sabiedrības uzticēšanos, uz viņu spēju palīdzēt paļaujas brīžos, kad notikusi nelaime. 

Plānojot rakstu par ugunsdzēsējiem glābējiem, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) sabiedrisko attiecību speciālistiem lūdzu ieteikt ugunsdzēsēju reģionā, un tādēļ saulainā vasaras dienā ierados VUGD Vidzemes reģiona brigādes Cēsu daļas Jaunpiebalgas postenī, kur mani sagaidīja posteņa komandieris Mareks Klimovičs kopā ar saviem kolēģiem jeb dienesta biedriem. Par laimi, tobrīd posteņa atbildības zonā viss bija mierīgi, un šo laiku vīri izmantoja ikdienas mazo darbu veikšanai, kas ir tikpat nozīmīgi kā došanās izsaukumā. 

VUGD ir pieci lieli reģioni – Rīga, Kurzeme, Latgale, Zemgale un Vidzeme. Vidzemē ir septiņas daļas un 12 posteņu. Daļas un posteņi katrā reģionā ir izvietoti tā, lai nosegtu visu perimetru un izbraukuma laiki uz visām vietām būtu līdzvērtīgi. Postenis no daļas atšķiras ar to, ka tajā ir mazāks skaits cilvēku nekā daļā, kopējo ainu sarunas sākumā iezīmē Mareks Klimovičs. 

"Šogad rit jau astotais gads, kopš esmu šajā profesijā, no tiem pusotru gadu esmu Jaunpiebalgas posteņa komandieris. Ugunsdzēsējs glābējs biju sešus gadus. Attiecībā uz ugunsdzēsējiem glābējiem mēs nerunājam tikai par tiem cilvēkiem, kuri iet maiņās, jo ugunsdzēsējs glābējs ir arī posteņa komandieris, kurš dodas uz ugunsgrēkiem un vada glābšanas darbus, tajā pašā laikā, ja būs nepieciešamība, arī viņš ņems rokās šļūteni un veiks dzēšanas darbus. Kopš iecelšanas par posteņa komandieri joprojām vienmēr braucu līdzi uz notikuma vietu saviem vīriem. Kad biju ugunsdzēsējs glābējs, man arī pašam patika, ka posteņa komandieris brauca līdzi uz notikuma vietu," pauž Mareks. 


Ar ekonomista izglītību 

Atbilde uz jautājumu, vai Mareks kopš bērnības ir mērķtiecīgi gājis uz savu šodienas profesiju, vārda tiešā nozīmē liek pārsteigumā ieplesties acīm. Sākotnēji viņš četrus gadus mācījies arodskolā, kur ieguvis policista kārtībnieka profesiju. "Pēc skolas bija doma turpināt mācības Latvijas Policijas akadēmijā (LPA), taču tieši tajā brīdī, kad bija jākārto fiziskās sagatavotības normatīvi, man nācās veikt neatliekamu operāciju. Tā kā neizdevās tajā gadā nokārtot iestājpārbaudījumus LPA, togad iestājos citā augstskolā ekonomistos. Sākumā bija doma nomācīties gadu un tad otrreiz stāties LPA, taču dzīve iegriezās nedaudz citādi: pabeidzu studijas ekonomikā un vadībzinībās – gan bakalaura, gan pēc tam arī maģistra programmā – un aizgāju strādāt uz banku, kur nostrādāju piecus gadus," viņš atklāj. 

Tomēr reiz pēc darba Mareks atbraucis mājās un sievai paudis: "Tas nav īsti mans, negribu vairs turpināt šajā jomā strādāt." Bankas vadība gan mēģinājusi pierunāt turpināt darbu bankā, taču tobrīd Marekam bija atgriezusies vēlme strādāt policijā. "Biju jau aizgājis uz darba pārrunām, bet tobrīd nāca finanšu krīze un policijā apturēja jaunu darbinieku pieņemšanu. Savukārt VUGD tobrīd strādāja paziņa, kurš piedāvāja nākt strādāt šeit. Atbraucu uz pārrunām, nokārtoju visas formalitātes, un brīdī, kad gāju ārā pa durvīm, zvanīja no policijas ar aicinājumu iet strādāt uz turieni. Taču nu jau šis piedāvājums bija novēlots. Tā arī paliku šeit," nokļūšanu ugunsdzēsēju glābēju rindās atminas Mareks. 

Lai arī šī profesija nav izvēlēta mērķtiecīgi, tomēr, kā saka pats Mareks, viņa gadījumā "tā salikās zvaigznes", un viņš nevienu brīdi nav nožēlojis savu izvēli, pat neskatoties uz to, ka viņam faktiski ir jābūt pieejamam 24 stundas diennaktī.  "Man vienmēr ir telefons pa rokai, jo jebkurā mirklī man var piezvanīt no posteņa. Man pat ir divi kaujas tērpi – viens no tiem ir darbā (ja ir nepieciešamība doties līdzi dežurējošajai maiņai), bet otrs – privātajā automašīnā, jo jebkurā mirklī esmu gatavs braukt palīgā," norāda Mareks un piebilst, ka visu astoņu dienesta gadu laikā nav ne reizi bijusi situācija, kad viņš no rīta būtu cēlies nīgrā noskaņojumā, ka jādodas uz darbu, – tieši pretēji – Mareks dzīvo un strādā ar sajūtu, ka tieši šeit ir viņa īstā vieta.


Algas ne tās lielākās

Daži sausi skaitļi – VUGD darbības jomas ietver ugunsgrēku dzēšanu un glābšanas darbu veikšanu (nodrošina 87,98% amatpersonu), ugunsdrošības un civilās aizsardzības prasību ievērošanas uzraudzību (nodrošina 3,57% amatpersonu), vienotā ārkārtas palīdzības izsaukumu numura 112 darbības nodrošināšanu (nodrošina 3,85% amatpersonu). Savukārt VUGD un to struktūrvienību vadību īsteno 1,68% amatpersonu.

VUGD dien amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm, kas ir 92,8% no kopējā skaita, un strādā darbinieki, ar kuriem tiek slēgts darba līgums, – 7,2%. VUGD visas amatpersonas ir ugunsdzēsēji glābēji, un šeit jāpaskaidro, ka katrai amatpersonai, ņemot vērā ieņemamo amatu, ir noteikti uzdevumi konkrētā darbības jomā, kurus viņi veic ikdienā. "Tomēr nepieciešamības gadījumā jebkura amatpersona var tikt iesaistīta sarežģītu un bīstamu ugunsgrēku dzēšanā un glābšanas darbos. Kā piemēru varam minēt 2013. gada glābšanas darbus Zolitūdē un 2018. gada ugunsgrēka dzēšanas darbus Valgales pagastā," norāda VUGD pārstāvji.

Amatpersonu amati atbilstoši speciālajām dienesta pakāpēm tiek iedalīti divās grupās. Pirmajā ir instruktori – šim amatam nepieciešama vismaz vidējā izglītība un atbilstoša kvalifikācija, un šos amatus ieņem amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm no ierindnieka līdz virsniekvietniekam. Savukārt otrajā grupā ir virsnieki. Šim amatam nepieciešama jau augstākā izglītība, un šos amatus ieņem amatpersonas ar speciālām dienesta pakāpēm no leitnanta līdz ģenerālim.

Šā gada 1. augustā VUGD bija 2910 amatpersonu amati, no tiem 16,8% virsnieku amati, bet 83,2% – instruktoru amati. Savukārt VUGD noteikto funkciju un uzdevumu izpildei Rīgas reģiona pārvaldē – 839 amati, Latgales reģiona brigādē – 495, Zemgales reģiona brigādē – 404, Kurzemes reģiona brigādē – 453 un Vidzemes reģiona brigādē – 423 amati.

VUGD dienestā var pieņemt personas vecumā no 18 līdz 40 gadiem un dienēt var līdz 50 gadu vecuma sasniegšanai, bet, ņemot vērā dienesta nepieciešamību, amatpersonas fiziskās un profesionālās spējas un veselības stāvokli, dienesta laiks var tikt pagarināts, bet ne ilgāk kā līdz 60 gadu vecumam. Patlaban VUGD jaunākais ugunsdzēsējs glābējs ir 19 gadu vecs, bet vecākais – 55 gadus vecs. Savukārt vidējais amatpersonas vecums VUGD ir 37 gadi.

Vidējais bruto atalgojums VUGD (tajā skaitā mēnešalga, piemaksa par pakāpi, piemaksa par nakts darbu) 2019. gadā virsniekiem ir 1317 eiro, instruktoriem – 941 eiro, bet kadetiem – 469 eiro mēnesī.

Skaidrojot, kādi ir papildu bonusi, ko saņem šajā nozīmīgajā profesijā strādājošie, VUGD pārstāvji norāda, ka amatpersonai apmaksā veselības aprūpes pakalpojumus, vakcināciju pret ērču encefalītu un B hepatītu, tāpat noteiktā apmērā sedz zobārstniecības un medikamentu iegādes izdevumus un nodrošina rehabilitāciju pēc nelaimes gadījuma darbā u. c.

Tāpat VUGD amatpersonām ir tiesības saņemt izdienas pensiju un atvaļināšanas pabalstu, nelaimes gadījuma pabalstu, ja nelaimes gadījums noticis, pildot dienesta pienākumus vai ārpusdienesta pienākumu izpildes laikā. Vēl VUGD dienējošajiem pienākas vienreizējs pabalsts triju mēnešalgu apmērā par pieciem nepārtraukti nodienētiem gadiem, atvaļinājuma pabalsts un pabalsts, ja apgādībā ir bērns invalīds līdz 18 gadu vecumam (katrs 50% apmērā no mēnešalgas), pabalsts sakarā ar ģimenes locekļa vai apgādājamā nāvi. Savukārt amatpersonas nāves gadījumā, pildot dienesta pienākumus, tiek izmaksāts pabalsts laulātajam un bērniem.  

Vēl VUGD amatpersonai tiek piešķirts ikgadējais apmaksātais atvaļinājums – 30 kalendāro dienu –, kuru ik pēc katriem pieciem izdienas gadiem palielina par trim kalendārajām dienām, kopumā līdz pat 15 kalendārajām dienām, un var piešķirt apbalvojumu – papildatvaļinājumu līdz 10 kalendārajām dienām. VUGD amatpersonām pienākas arī citas sociālās garantijas, kuras paredzētas valsts pārvaldē nodarbinātajiem.
 

Darbinieku trūkst

Uz jautājumu, kā tiek risināts kadru jautājums un vai tuvākajos gados var rasties situācija, ka rodas izteikts ugunsdzēsēju glābēju deficīts, VUGD pārstāvji norāda, ka šāda situācija ir jāvērtē kopsakarā ar ekonomikas attīstības tendencēm visā valstī. Ja valsts iekšējās drošības stiprināšana ir viena no prioritātēm un   tiek piešķirts attiecīgs finansējums, lai nodrošinātu atbilstošu darba vidi, tehniskos resursus un motivējošu atlīdzību, tad nevajadzētu rasties situācijai, ka valstī nav jauniešu, kas vēlas sākt vai turpināt dienestu VUGD. 

"Ir jādomā, kā nepazemināt sniegtā pakalpojuma kvalitāti ugunsgrēku dzēšanas un glābšanas darbu jomā, saglabāt VUGD struktūrvienību dzīvības glābšanas iedzīvotājiem sniegto kapacitāti, kā arī ievērot prasības attiecībā uz darba un atpūtas laiku. Tāpēc nepieciešams ievērojams papildu finansējums virsstundu darba apmaksai vai iespēja papildus ieviest vismaz 253 amata vietas. Lai iegūtu vismaz 253 amata vietas no esošajiem resursiem, izskatīta iespēja slēgt līdz 16 VUGD posteņiem un daļām, pārdislocējot amatpersonas uz citām VUGD struktūrvienībām, nekādā gadījumā nesamazinot VUGD piešķirto finansējumu, lai nodrošinātu VUGD nepārtrauktu reaģēšanu uz notikumiem palikušajās struktūrvienībās," skaidro VUGD pārstāvji.

Vienlaikus tiek norādīts, ka šādas pārdislokācijas gadījumā pastāv risks, ka daļa apmācītu un profesionālu amatpersonu varētu atvaļināties no dienesta sakarā ar VUGD amatpersonas amata likvidāciju vai amatpersonu skaita samazināšanu, nepiekrītot mainīt dienesta apstākļus un turpināt pildīt dienesta pienākumus citā struktūrvienībā. "Taču šis varētu būt tikai kā pēdējais solis, jo vairāku depo slēgšana noteikti pasliktinās arī VUGD vidējo ierašanās laiku notikuma vietā un pakalpojuma pieejamību iedzīvotājiem," skaidro VUGD pārstāvji.

Dati rāda, ka VUGD personāla mainība 2019. gada pirmajos septiņos mēnešos bijusi 5,79% (2018. gadā – 6,12%). Amatpersonu mainību ietekmē noteiktās obligātās prasības dienestam par amatpersonas vecumu, veselības stāvokli, fizisko sagatavotību un nesodāmību. 

Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, vakanto amatu skaits VUGD samazinājies, dažviet pat uz ugunsdzēsēja glābēja amatu veidojušās rindas, bet tas lielākoties bijis Rīgā un Pierīgā. Tomēr jāatzīmē, ka šī gada septiņos mēnešos vakanto amatu skaits ir palielinājies. Salīdzinājumam – 2016. gada 1. janvārī bija 138 vakanti amati, 2017. gada 1. janvārī – 70, 2018. gada 1. janvārī – 91, bet šā gada 1. janvārī bija 95 vakanti amati. Savukārt jau 1. augustā bija 174 vakanti amati (no tiem 28 kadetu amati). VUGD pārstāvji skaidro, ka šā gada septiņos mēnešos visvairāk amatpersonu atvaļinājušās no dienesta, sasniedzot noteikto vecumu, pēc paša vēlēšanās vai arī sakarā ar noteiktajām prasībām neatbilstošu veselības stāvokli.

Interese par ugunsdzēsēja glābēja profesiju esot, bet pretendentiem ir nepieciešama laba fiziskā sagatavotība, kas diemžēl bieži vien ir nepietiekami laba, lai iestātos dienestā VUGD. Turklāt sarežģītāk ir piesaistīt pretendentus uz ugunsdzēsēja glābēja autovadītāja amatu, jo privātajā sektorā autovadītājiem ar C kategoriju ir ievērojami augstāks atalgojums. 

"Vissāpīgāk VUGD izjūt tieši virsnieku trūkumu, kas ir struktūrvienību un dežūrmaiņu vadītāji un ugunsdrošības uzraudzības inspektori. Lai gan katru gadu Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžā virsnieka amatam atbilstošu izglītību iegūst apmēram 50 amatpersonu, tas ir nepietiekami, lai aizpildītu visas vakantās amata vietas (īpaši reģionos)," atzīst VUGD pārstāvji.

Šogad kopumā uz ugunsdzēsēja glābēja vai ugunsdzēsēja glābēja autovadītāja amatu ir saņemti 279 pieteikumi, no tiem 241 cilvēks vēlas kļūt par ugunsdzēsēju glābēju, bet 38 – par ugunsdzēsēju glābēju autovadītāju. 

"Lai arī no 2017. gada 1. janvāra pilnībā tika ieviesta jaunā atlīdzības sistēma Iekšlietu ministrijas amatpersonām, VUGD ir svarīgi turpināt sekmēt VUGD amatpersonu un darbinieku atbalsta funkciju veicēju darba samaksas paaugstināšanu līdz konkurētspējīga atalgojuma nodrošināšanai. Šobrīd VUGD ir sagatavojis prioritārā pasākuma pieteikumu vidējam termiņam, kas paredz papildu finansējuma pieprasīšanu 8,52 miljonu eiro apmērā 2020. gadam un turpmāk ik gadu atalgojuma palielināšanai VUGD amatpersonām. Vienlaikus Iekšlietu ministrija virza grozījumus normatīvajos aktos darba samaksas jomā, paredzot regulējuma pilnveidošanu," norāda VUGD pārstāvji.


Ne jau naudā ir laime

"Savā ziņā ugunsdzēsējs glābējs ir uzlikts uz tāda kā pjedestāla, kā paraugs tam, par kādu cilvēki vēlas kļūt, jo šie puiši vienmēr steidzas palīgā tiem, kuriem notikusi nelaime, nedomājot par sevi, bet par to, kā izglābt cilvēkus. Tajā pašā laikā viņi paši jau sevi nekad neuzteiks un neslavinās. Taču ir redzēts, kā šie puiši pēc atgriešanās no kāda smagāka notikuma spēj jau atkal ātri koncentrēties, sakopot spēkus, būtībā nolikt pārdzīvojumus un smagās domas malā brīdī, kad atkal tiek saņemts sauciens pēc palīdzības," tā savus kolēģus raksturo VUGD Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas vecākā speciāliste Vidzemes reģionā Sandra Vējiņa. 

Savukārt Mareks Klimovičs piebilst, ka ikdienā gandarījumu par gana smago darbu noteikti rada tas, ka cilvēki – vismaz kā rāda aptaujas – ugunsdzēsējiem glābējiem uzticas pat vairāk nekā citām iekšlietu sistēmas struktūrvienībām. "Uzskatu, ka ugunsdzēsēja glābēja profesija ir prestiža. Es jūtos patiešām novērtēts no reģiona vadības puses. Turklāt arī posteņa komandiera amatu man piedāvāja reģiona vadība – pats tā īsti nemaz nebiju domājis par šādu karjeras kāpumu. Vienmēr arī saņemam atbalstu. Manuprāt, ugunsdzēsēji glābēji ir sava veida kopiena, kas cits par citu gatavi vienmēr pastāvēt. Brīžiem pat nedaudz pats brīnos, kā var būt tik ciešas, atbalstošas attiecības," vaļsirdīgi pauž Mareks Klimovičs. 

Ņemot vērā, ka pirms tam ir strādāts bankā, kur atalgojums bija lielāks nekā šobrīd VUGD, Marekam jautāju, vai viņš tomēr neizjūt sava veida rūgtumu par to, kā finansiāli tiek novērtēts šis darbs, un vai atalgojums vispār ļauj normāli, kvalitatīvi dzīvot, nevis eksistēt pēc principa – no rokas mutē? Taču Jaunpiebalgas posteņa komandieris šādā aspektā uz to neskatās. "Dzīvot tikai naudas pēc, lai vienkārši nopelnītu vairāk, patiesībā arī nav jēgas. Turklāt teju katrs ugunsdzēsējs glābējs tāpat strādā otrā darbā, sevišķi laukos. Jo ugunsdzēsēja glābēja darba grafiks ir – viena diennakts maiņa un trīs diennaktis brīvas. Arī man tā bija līdz brīdim, kad piekritu kļūt par posteņa komandieri. Tagad vairs nevaru strādāt otrā darbā, jo man postenī ir jābūt katru dienu. Tajā pašā laikā ugunsdzēsējam glābējam otrajā darbā faktiski vienmēr ir vienošanās ar darba devēju, ka gadījumā, ja viņš savā no VUGD brīvajā dienā tomēr būs nepieciešams glābšanas dienestā, otrajā darbā viņš tajā dienā neieradīsies vai arī pa tiešo no darba dosies uz VUGD," ugunsdzēsēja glābēja ikdienu rezumē Mareks Klimovičs.

Mareka ģimenē aug divi puikas, kuri apmeklē bērnudārzu, un tur visi zina par abu zēnu tēta profesiju. Un uz jautājumu, vai pēc astoņos dienesta gados piedzīvotā viņš nākotnē atbalstītu savu dēlu iespējamo izvēli kļūt par ugunsdzēsējiem glābējiem, Mareks ļoti pārliecinoši atbild: "Noteikti!"

Sandris Ģirģens (KPV LV), iekšlietu ministrs, saka, ka "lai strādātu par ugunsdzēsēju glābēju, tam ir jābūt dzīves aicinājumam. Daudziem ugunsdzēsējiem tā ir dinastijas profesija. Šī profesija ir saistīta ar lielu risku, glābjot cilvēkus, un tā ir daudzveidīga un sarežģīta. Ugunsdzēsēji glābēji dzēš ne tikai ugunsgrēkus, bet veic arī avāriju seku likvidēšanas un glābšanas darbus. Tāpēc ir nepārtraukti jāmācās un jātrenējas."

Viņš piebilst, ka, lai strādātu par ugunsdzēsēju, ir nepieciešama "teicama fiziskā sagatavotība, spēja pareizi rīkoties un ātri pieņemt lēmumus kritiskās situācijās." Ģirģens vēl saka, ka "ugunsdzēsējiem ir pat savs sporta veids, kurā notiek starptautiskas sacensības, tāpēc ugunsdzēsības sportam ir potenciāls tikt kādreiz iekļautam Olimpiskajās spēlēs."

Iekšlietu ministrs gan atzīst, ka ugunsdzēsēju glābēju atalgojuma līmenis ir salīdzinoši zems. "Uzskatu, ka šobrīd ugunsdzēsēju glābēju atalgojuma līmenis nav atbilstošs  šo cilvēku darba nozīmīgumam un augstajai ikdienas veselības un dzīvības riska pakāpei." Viņš gan saka, ka ir arī kas pozitīvs - ir izdevies panākt gandrīz 3 miljonu eiro papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu nākamajam gadam ugunsdzēsēju glābēju atalgojuma palielināšanai un materiāli tehniskās bāzes pilnveidošanai. 

Ģirģens arī piebilst, ka viena no viņa prioritātēm ir iekšlietu dienestos strādājošo darba apstākļu uzlabošana un atalgojuma paaugstināšana. "Iekšējai drošībai ir jābūt valsts prioritātei, no tā ir atkarīga arī valsts ārējā drošība, tāpēc turpināšu strādāt, lai ugunsdzēsēji glābēji, kā arī citi iekšlietu dienestos strādājošie saņemtu pienācīgu atalgojumu un viņiem tiktu nodrošināti tādi darba apstākļi un tehniskais aprīkojums, lai sabiedrība varētu būt droša, ka nonākot nelaimē, ikviens saņems nepieciešamo palīdzību."


Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta Vai viegli būt ugunsdzēsējam glābējam? saturu atbild SIA Izdevniecība Dienas mediji

Top komentāri

00
0
Ārprāc, kas notiek iekšienē...
18
1
"Atgulā" jau biji?
13
1
Nu dikti idīliska bilde sazīmēta.
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Žurnāla "SestDiena" publikācijas

Vairāk Žurnāla "SestDiena" publikācijas


Aktuāli

Laimes noslēpumu meklējot: Kopenhāgena(1)

Skaistā vasaras rītā ceļā uz Rīgas lidostu radio programmā stāsta par kārtējo pētījumu, kurš apliecinājis, ka dāņi esot vislaimīgākā nācija pasaulē. Nesen vēl paziņu lokā dzirdēju runājam, ka Dān...

Šonedēļ SestDienā

Vairāk Šonedēļ SestDienā


SestDienas salons

Vairāk SestDienas salons


Pasaule

Vairāk Pasaule


Politika

Vairāk Politika


Tēma

Vairāk Tēma


Pieredze

Vairāk Pieredze


In memoriam

Vairāk In memoriam


Tuvplānā

Vairāk Tuvplānā


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


Latvijai vajag

Vairāk Latvijai vajag


SestDienas receptes

Vairāk SestDienas receptes


Dienasgrāmata

Vairāk Dienasgrāmata