Atradumi arheoloģiskajos izrakumos liek domāt, ka filmu autoriem varētu būt taisnība – skandināvi patiešām aizrāvušies ar bārdas pīšanu, interesantiem matu griezumiem un rotaslietām.
Dānijas Nacionālā muzeja pētnieku uzmanību piesaistīja sena vikinga figūriņa no X gadsimta, kurā attēlots vīrietis ar nevainojamu frizūru. «Ļoti koptā» figūra ir tikai trīs centimetrus gara, taču tajā smalki izstrādātas detaļas, kas acīmredzami vikingiem bijušas svarīgas. Tēlam ir greznas imperatora ūsas un gara, pīta kazbārda.
Vēsturiskais artefakts X gadsimtā ticis izgrebts no valzirga ilkņa – viena no vikingu laikmeta vērtīgākajiem materiāliem. Tas tika atrasts kapā pie Oslo fjorda Norvēģijā 1796. gadā, kur, iespējams, tika apglabāts kopā ar savu īpašnieku. Kopš tā laika tas bija noglabāts un aizmirsts Dānijas Nacionālā muzeja arhīvos.
Pētnieki uzskata, ka tēls ir karaļa figūra no galda spēles Hnefatafl – skandināvu šaha priekšteča, ko vikingi eksportēja pa visu Eiropu. Nav izslēgts, ka tas veidots pēc īstas personas līdzības, iespējams, pat īsta karaļa. Figūra ir īpaši nozīmīga tādēļ, ka senie vikingi tēlniecībā reti atveidoja cilvēkus. Viņi lielākoties izgreba pūķus un citus mītiskus nezvērus, bet šis tēls sniedz detalizētu ieskatu tā laika ziemeļnieka ārienē.