Pilteni 1995. gada 26. augusta SestDiena bija izsludinājusi par lielu jubilāri, septiņsimtgadnieci. Rakstā tā autors, Dienas korespondents Ventspilī Jānis Trops gan minēja arī citus gadskaitļus: «Pilsētas tiesības Piltenei dotas divas reizes – 1387. un 1557.gadā. Otrajā reizē, pielīdzinot Pilteni Rīgai, to izdarījis Minhauzens. Ne tas visiem zināmais barons un melis, bet īsts – bīskaps Johans fon Minhauzens.Toreiz rakstītos Piltenes statūtus atcēla tikai 1938. gadā, bet līdz tam laikam šejienieši varēja darīt daudz ko citur neatļautu. Piemēram, pilnīgi likumīgi duelēties Vecventas krastā, tik vien kā nogalinātā līķis pēc tam obligāti bija jāietin palagā un kopā ar akmeņiem jānogremdē vecupē. Vēl Piltene vēstures atmiņā palikusi ar pēdējo Latvijā sadedzināto raganu 1721. gadā. Cauri attīstītajam sociālismam Piltene izbridusi, paliekot gaiša un mierīga. «Iela ābeļu ziediem piebirusi. Tāds klusums, ka var dzirdēt, kā uz dakstiņu jumta čīkst vecs vēja rādītājs. Lai cilvēce nekļūtu kurla, uz zemes ir jābūt Piltenei,» rakstījis Imants Ziedonis…»
Dueļi un raganas Piltenē
SestDiena pirms 30 gadiem rakstīja.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.