Artūru Irbi, tobrīd NHL kluba Sanhosē Sharks vārtsargu, viņa 1995. gada vasaras brīvdienās Latvijā bija uzmeklējusi SestDiena un 29. jūlija numurā cita starpā interesējās arī par to, kā mainījusies Latvija samērā ar to laiku, kad Artūrs devās prom uz Ameriku. «Rīgas centrs sāk līdzināties Rietumu pilsētai,» teica slavenais vārtsargs. «Vecrīga vairs nesagādā vilšanos. Cilvēki? Sveštautieši mēģina runāt latviski. Taču visumā cilvēki kļuvuši nospiestāki, bezcerīgāki. Laikam dzīve ir ļoti smaga. Un tas noved pie vienas no lielākajām nelaimēm – pie dzeršanas. Tā, ierodoties Latvijā, burtiski duras acīs. Visur pasaulē lieto alkoholu, bet tā, kā pie mums, citur laikam tomēr nedzer. Šeit cilvēkiem nav bremžu. Lielākā daļa iziet cauri visām stadijām. Manā radu kompānijā ir savādāk, bet lielajos pasākumos – Jāņos, Zvejnieksvētkos, kad ar sievu abi aizejam uz zaļumballēm, to nenormālo dzeršanu ļoti jūt. Manuprāt, ar katru gadu situācija kļūst traģiskāka. Kaut gan var jau būt, ka tā noticis arī senāk, vienkārši tagad es to labāk ievēroju, skaidrāk redzu, apzinos.
Un vēl – Amerikā katrs savu turīgumu cenšas retušēt, neizrādīt. Turpretim te cilvēkiem populāra kļuvusi tendence izrādīties, vislabāk – ar moderniem suņiem un mašīnām…»