Sākot mājokļa remontu, diskusijas par interjera toņiem var krietni ieilgt un pat izvērsties strīdos. Taču ne vienmēr domstarpību pamatā ir ģimenes locekļu atšķirīgā gaume. Bieži vien patiesais nesaskaņu cēlonis ir katra indivīda personība, jo rakstura iezīmes diktē simpātijas un antipātijas pret dažādām krāsām. Vismaz tā apgalvo britu psihologi, kuri analizēja personības ietekmi uz toņu izvēli.
Viņi noskaidrojuši, ka cilvēkiem, kuri vēlas paaugstināt radošumu un problēmu risināšanas prasmes, vajadzētu telpām izvēlēties gaiši zaļganus toņus. Savukārt no agresīvi sarkanām krāsām vajadzētu izvairīties darba telpās, jo tās apgrūtina koncentrēšanos.
Edžhilas Universitātes psiholoģijas profesors Džefs Bītijs ir pilnīgi pārliecināts, ka krāsu izvēle ir «psiholoģiskas, nevis estētiskas dabas jautājums».
«Arvien vairāk neirozinātnisku, uzvedības un psiholoģisku pētījumu liecina, ka krāsa nav tikai gaumes jautājums,» viņš paskaidroja žurnālā The Conversation publicētā rakstā, «apkārtējās krāsas ietekmē mūsu emocionālo stāvokli, kognitīvo sniegumu, sociālo mijiedarbību, miegu un pat ilgtermiņa psiholoģisko labsajūtu. Citiem vārdiem sakot, sienu krāsas var ietekmēt mūsu dzīvi veidos, par kādiem mēs reti iedomājamies.»
Un ko tad krāsu izvēle stāsta par mūsu personību?
MIERAM UN KLUSUMAM
Ja priekšroku dodat neitrāli dabiskiem toņiem, tas varētu liecināt par tieksmi pēc miera un klusuma.
«Neitrālās krāsas, kā baltas, pelēkas, bēšas, izraisa zemu vizuālo stimulāciju, un tas palīdz mazināt maņu pārslodzi un stresu,» skaidro profesors Bītijs, «tās pastiprina plašuma sajūtu un ir laba izvēle gan bērniem, gan pieaugušajiem.»
Tiesa, toņu niansēm ir būtiska nozīme. Piemēram, auksti pelēki vai spilgti balti toņi var asociēties ar pārlieku sterilitāti, kāda valda slimnīcas palātā, un izraisīt skumjas. Efektu pastiprina vājš telpas apgaismojums. Tādā pelēcīgas istabas izskatās nomācošas – it kā būtu nepabeigtas.
DABAS KRĀSAS NOMIERINA
Zaļie un zilie toņi asociējas ar dabu, tiem piemīt nomierinošs efekts, tādēļ tie lieti noder stresa mazināšanai un prāta atpūtināšanai no nemitīgās mentālās slodzes. Cilvēki, kuri mājoklim izvēlas šādas krāsas, būtībā signalizē, ka vēlas vairāk laika pavadīt dabā un samazināt stresa līmeni savā dzīvē.
Tāpat kā neitrālo krāsu gadījumā, arī zaļo un zilo krāsu izvēlē nozīmīgu lomu spēlē toņi. Gadu gaitā savākti gana daudzi pierādījumi, ka ilgtermiņa komfortam jāizvēlas zema vai vidēja piesātinājuma toņi, nevis īpaši spilgtas krāsas. Atturīgi gaiši zilas un zaļas nokrāsas palīdzēs uzlabot radošumu un problēmu risināšanas spējas, kamēr spilgtas krāsas radīs pārāk spēcīgu emocionālo kairinājumu un kādā brīdī sāks kaitināt.
DRAUDZĪGIE IZVĒLAS SAULAINU
Iedomājoties par plašu, saulainu mājokli, daudziem acu priekšā pavīd gaišas istabas ar dzeltenām sienām. Šādu krāsu cienītājus psihologi uzskata par optimistiskiem, draudzīgiem cilvēkiem, kuriem ir svarīga sociālā dzīve. Viņiem patīk doties ciemos un uzņemt viesus arī pašiem. Tomēr profesors uzsver, ka dzeltenā krāsa neder visās telpās. To vajadzētu izvēlēties vien istabās, kur notiek aktīvākā rosība, piemēram, viesistabā vai virtuvē. Guļamtelpās no spilgti dzelteniem toņiem vajadzētu izvairīties, jo tie mēdz būt emocionāli pārāk uzbāzīgi.
SARKANIE GUĻAMISTABAI
Sarkanīgus toņus iecienījušie cilvēki tiek raksturoti kā dinamiski, uz panākumiem vērsti. Tādi, kas zina, ko vēlas, un tiecas to sasniegt.
Tiesa, par šo personības šķautņu izrādīšanu interjerā krietni jāpiedomā, jo sārtie toņi katrai telpai nederēs, īpaši darba kabinetam.
Par agresīvu uzskatītā krāsa traucē koncentrēties un neļauj nomierināties, kad tas nepieciešams. Savukārt guļamistabai tā ir tieši laikā, jo pastiprina iekāri.