Pat negaisiem bagātā vasarā izredzes ieraudzīt zibens iesperšanu kokā ir samērā zemas. Liela daļa cilvēku šo biedējošo skatu nav redzējuši ne reizi dzīvē, tādēļ valda uzskats, ka zibens trāpīšana kādam objektam ir retums. Taču patiesībā šis dabas fenomens notiek neticami bieži.
Saskaņā ar aprēķiniem, ko žurnālā Global Change Biology publicējusi Minhenes Tehniskās universitātes pētnieku komanda, zibens katru gadu iznīcina aptuveni 320 miljonus koku. Šajā skaitā nav pat iekļauti zibens izraisītu meža ugunsgrēku radītie zaudējumi – skaitlis attiecas tikai un vienīgi uz atsevišķu koku bojāeju zibens izlādes dēļ. Turklāt koka aizdegšanās un liesmu izplešanās apkārtējās teritorijās nopietni papildina oglekļa dioksīda emisiju apjomu. Citiem vārdiem sakot, pati daba krietni piestrādā, lai atmosfērā ieplūstu lielas ogļskābās gāzes devas.
IZSTRĀDĀ JAUNU MODELI
Lielākā daļa zibens spērienu nekad nesasniedz zemi, jo elektriskā izlāde parasti notiek mākoņos. Tomēr dažkārt tie tiek līdz zemei, un cilvēkiem tas nav patīkami. Tas notiek gadījumos, kad negatīvi atmosfēras lādiņi saplūst ar pozitīvi lādētiem gaisa stabiem, kas paceļas no zemes. Bieži vien tie plūst augšup no augstiem objektiem, piemēram, ēkām, radio torņiem un, protams, kokiem. Tad izlāde notiek šajos objektos.
Iepriekšējie pētījumi par zibens saistību ar kokiem lielā mērā aprobežojas ar lauka novērojumiem atsevišķos mežos. Atmosfēras pētnieki no Vācijas izvēlējās paraudzīties uz šo dabas parādību no cita skatpunkta. Komanda apvienoja populāru globālo veģetācijas modeli ar globālo zibens modeļu un novērojumu datu kopām. Pēc tam viņi veica matemātiskus aprēķinus, lai iegūtu priekšstatu par zibens spērienu skaitu kokos.
NOBEIDZ VAIRĀK, NEKĀ DOMĀTS
Pamatojoties uz izstrādāto jauno klimata modeli, pētnieki konstatēja, ka zibens ik gadu nāvējoši «ievaino» 320 miljonus koku – tie ir aptuveni 2,1–2,9 procenti no ikgadējiem augu biomasas zudumiem. Un ar to vēl problēma nebeidzas.
Zibens spērienu skarto koku biomasas sabrukšanas dēļ ik gadu atmosfērā nonāk 0,77–1,09 miljardi tonnu oglekļa dioksīda, kas ir daudz vairāk, nekā iepriekš tika uzskatīts. Tiesa, meža ugunsgrēki joprojām ievērojami pārsniedz zibens statistiku. Tie katru gadu rada aptuveni 5,85 miljardus tonnu izmešu, ieskaitot atmirušo koksni un organisko augsnes materiālu.
«Tagad mēs varam ne tikai novērtēt, cik koku ik gadu iet bojā zibens spērienu dēļ, bet arī identificēt visvairāk skartos reģionus, kā arī izprast ietekmi uz globālo oglekļa uzglabāšanu un mežu struktūru,» paziņojumā norāda darba grupas vadītājs Andreass Krauze.
ZIBEŅOS VĒL VAIRĀK
Pētnieki secinājumos izsaka prognozi, ka nākotnē zibens postījumi tikai pieaugs.
«Lielākā daļa klimata modeļu prognozē zibens biežuma pieaugumu turpmākajās desmitgadēs, tāpēc ir vērts pievērst lielāku uzmanību šim lielā mērā ignorētajam faktam,» uzsver Krauze. Tas varētu nozīmēt, ka tuvākajās desmitgadēs zibens nobeigto koku apjoms pieaugs.
Vai tas ir arī signāls, ka cilvēcei vajadzētu dramatiski samazināt koku izciršanas apjomu? Vai varbūt tieši tā sarūpēsim vēl vairāk «barības» zibenim? Uz šiem jautājumiem zinātnieki vēl meklē atbildi, un, iespējams, vāciešu izstrādātais klimata modelis palīdzēs