Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +6 °C
Apmācies
Ceturtdiena, 26. decembris
Megija, Dainuvīte, Gija

28 līgumi par 117 miljoniem eiro un 1100 darbvietu

Latvijas ekonomika tūlīt būs aizvadījusi pirmo gadu kopā ar eiro. Viens no valdības bieži piesauktajiem argumentiem par labu dalībai eirozonā bija potenciālais investīciju pieplūdums. Latvijas Bankas (LB) dati liecina, ka kopējais ārvalstu tiešo investīciju (ĀTI) pieplūdums Latvijā šogad bijis mazāks nekā pērn, taču te lielākā negatīvā loma bijusi ģeopolitiskajiem faktoriem - Krievijas agresijai Ukrainā un Krimas aneksijai.

Stabila valūta

Dienas aptaujātie eksperti gan norāda, ka eiro galvenais ieguvums ir ne tik daudz ekonomisks, cik psiholoģisks. Proti, eirozona, kuras pilntiesīga dalībniece tagad ir arī Latvija, saistās ar stabilitāti, drošību, ilgtermiņa prognozējamību un investīciju aizsardzību. Viens no pašiem galvenajiem ieguvumiem no tā, ka lats tika aizstāts ar eiro, potenciālo investoru acīs, kā apgalvo ekonomisti, ir valūtas devalvācijas riska noņemšana. Savukārt mūsu valsts uzņēmējiem, kuri eksportē saražoto produkciju uz eirozonas valstīm, būtisks bonuss ir vienotā valūta, kas ļauj atteikties no valūtas konvertācijas izmaksām.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Andris Ozols teic, ka Latvijā ir nozares, kurās investīciju pieplūdums ir tieši saistīts ar eiro ieviešanu. Tie ir finanšu darījumi un darījumi ar nekustamo īpašumu. Investīciju pieplūdums šajās nozarēs pēc eiro ieviešanas bija vērojams arī Igaunijā. Kā liecina LB dati, šogad minētās nozares ir pirmajā vietā pēc ĀTI piesaistes, tikai pēc tam seko apstrādes rūpniecība.

A. Ozols vaļsirdīgi atzīst, ka uz investīciju piesaisti ražošanai tieši eiro ieviešanas faktors nav nostrādājis. «LIAA nestrādā ar milzīgo finanšu un nekustamā īpašuma sektoru. Mūsu darbība koncentrējas uz investīciju piesaisti ražošanai, tostarp pārtikas rūpniecībai, kā arī būvniecībai, un šajās nozarēs investorus visvairāk interesē pieejams un kvalitatīvs darbaspēks. Jāteic, ka Latvijai ar to ir problēmas, īpaši reģionos. Neraugoties uz to, LIAA šā gada deviņos mēnešos strādājusi pie 192 investīciju projektiem. Par 28 projektu īstenošanu jau ir pieņemts lēmums, kopējā summa ir 117 miljonu eiro, un tiks radīts 1100 darbvietu.»

A. Ozols stāsta, ka Krievijas un Ukrainas konflikts ne tikai atbaida, bet arī piesaista investorus. Piemēram, šogad noslēgti līgumi par Kipras investīcijām divu viesnīcu būvniecībai Rīgā. «Aiz šīm dienvidvalsts investīcijām gan stāv Ukrainas uzņēmēji, kuri Latviju pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā uzskata par drošu vietu biznesam,» zina stāstīt A. Ozols.

Zaudētās iespējas

Uz to, ka Latvijā aizvien vairāk ienāk investīcijas no Maltas un Kipras, aiz kurām stāv Krievijas un Ukrainas uzņēmumi, norāda arī Latvijas Ārvalstu investoru padomes pārstāvis Ģirts Greiškalns. «Līdz ar eiro ieviešanu ir noņemts valūtas svārstību risks. Šogad ir palielinājies investīciju darījumu skaits, bet samazinājies to apjoms. Tas nozīmē, ka ir interesanti projekti, bet investori ir riska jūtīgāki un vismaz sākotnēji gatavi riskēt ar mazāku naudas apjomu.» Ģ. Greiškalns uzsver, ka lēmums par investīciju ieguldīšanu Latvijā ir faktoru kopums, kurā nevar izcelt vienīgi eiro ieviešanas nozīmīgumu. «Investorus interesē gan tiesiskā vide un godīgi maksātnespējas procesi, gan ēnu ekonomikas apkarošana un izglītības kvalitāte. No šāda viedokļa 2014. gadu es dēvētu par zaudēto iespēju gadu, jo daudzās būtiskās jomās, piemēram, veselībā un izglītībā, kā arī tieslietās, gaidītās reformas tā arī nav notikušas,» atklāts ir Ģ. Greiškalns.

To, ka Latvijā līdz ar eiro ieviešanu parādījušies vairāk Krievijas investoru, min Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācijas valdes priekšsēdētājs Vitālijs Skrīvelis: «Eiro ietekme uz investīciju ienākšanu nozarē ir pozitīva, tai ir stabilizējošs efekts. Jau tagad mūsu komercbankas lēni, bet tomēr ir atsākušas uzņēmumu kreditēšanu. Jāņem vērā, ka farmācijā un ķīmijā investīcijas nes atdevi tikai ilgtermiņā, šajās jomās investīciju atdeves cikls ir apmēram septiņi gadi.»

Svarīgi ir noieta tirgi

Latvijas Metālapstrādes uzņēmumu asociācijas valdes priekšsēdētājs Vilnis Rantiņš, pozitīvi vērtējot eiro ieviešanu, uzsver, ka investīcijas ietekmē galvenokārt situācija globālajā tirgū un pieprasījums pēc produkcijas, respektīvi, noieta iespējas. V. Rantiņš atzīst, ka šis gads Krievijas un Ukrainas konflikta dēļ nozarei nebūs tik cerīgs, kā izskatījās gada sākumā. «Par mums galvenokārt interesējas tie investori, kas meklē izeju uz austrumu - Ukrainas, Krievijas - tirgiem. Tagad, kad šajos tirgos ir stagnācija, zūd interese arī par mums,» uzskata V. Rantiņš.

Arī Vieglās rūpniecības uzņēmumu asociācijas vadītājs Guntis Strazds norāda, ka eiro ne tuvu nav vienīgais un izšķirošais faktors investīciju piesaistē. Kā galveno faktoru, kas ietekmē investīcijas viņa nozarē, G. Strazds, tāpat kā V. Rantiņš, min politisko un ekonomisko situāciju galvenajos eksporta tirgos.

Visi Dienas aptaujātie ir vienisprātis, ka pievienošanās eirozonai atstājusi pozitīvu ietekmi uz tautsaimniecību, jo nav valūtas devalvācijas riska, kā arī izpaliek valūtas konvertācijas izmaksas. Tajā pašā laikā eiro nav brīnumnūjiņa, kuru pavicinot ekonomikā notiks brīnumainas pārvērtības un sāks plūst investīciju straume. Lai Latvijai piesaistītu ievērojamu ārvalstu investīciju apjomu, daudz svarīgāki faktori par pievienošanos eirozonai ir tiesiska un prognozējama uzņēmējdarbības vide, kā arī kvalificēta darbaspēka pieejamība.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Ārvalstu tiešās investīcijas (ĀTI) Latvijā

ĀTI 2014. gada 3. ceturksnī visvairāk ienākušas šādās nozarēs: finanšu un apdrošināšanas darbības - 2 miljardi 915 milj. 380 tūkst. eiro, operācijas ar nekustamo īpašumu - 1 mljrd. 473 milj. 290 tūkst. eiro un apstrādes rūpniecībā - 1 mljrd. 432 milj. 10 tūkst. eiro. Vismazāk ĀTI ienākušas izglītībā - 3,37 miljoni eiro, kā arī veselībā un sociālajā aprūpē - 4,08 miljoni eiro. ĀTI vispār nav reģistrētas valsts pārvaldē un aizsardzībā, kā arī sociālajā apdrošināšanā.
ĀTI Latvijā 2014. gada 3. ceturksnī visvairāk ienākušas no šādām valstīm: Zviedrija - 2 mljrd. 549 milj. 680 tūkst. eiro, Nīderlande - 907,16 miljoni eiro, Kipra - 858,03 miljoni eiro, Krievija - 676,12 miljoni eiro, Igaunija - 549,48 miljoni eiro, Lietuva - 386,95 miljoni eiro. 80% ĀTI Latvijā veido tieši Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās zonas valstis. Avots: Latvijas Banka

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?