Pamatojot lēmumu par masveida darbinieku atbrīvošanu, B. Fliks norāda, ka «degvielas augstās cenas un nepielūdzami augošās izmaksas nozīmē, ka mēs nevaram gulēt uz pagātnes lauriem. Tā vietā ir jāveic turpmāki uzlabojumi aviokompānijas efektivitātes palielināšanai». Efektivitāti iecerēts celt, modernizējot aviofloti un atsakoties no desmit Fokker 50 tipa lidmašīnām. Atsakoties no Fokker, airBaltic izmantos lielākas lidmašīnas. Vietu skaits lidojumos caur Ziemeļu tranzītmezglu Rīgā uz un no Eiropas, Skandināvijas, Tuvajiem Austrumiem, Krievijas un NVS valstīm būs tāds pats, kā pērn ziemas sezonā. «Tas nozīmē, ka mēs pielāgosim arī airBaltic iekšējās funkcijas, lai ietaupītu 30 miljonu latu ar mērķi turpināt piedāvāt mūsu pasažieriem pievilcīgas biļešu cenas. Diemžēl tas prasīs arī darbinieku skaita samazināšanu - kopumā tas skars vairāk nekā 200 cilvēku,» norāda B. Fliks.
Tuvākās nedēļās valdībai būs jāizšķiras par tālāko rīcību ar airBaltic. Proti, ieguldīt tajā valsts līdzekļus, saglabājot esošo akciju skaitu (52,6%), vai atpirkt B. Flikam un viņa partneriem piederošās akcijas. Finanšu ministrija norāda, ka valsts budžeta līdzekļu ieguldīšana airBaltic būtiski palielinās valsts budžeta deficītu un radīs vajadzību veikt papildu fiskālo konsolidāciju valsts budžetā, vēsta LETA. Neoficiāli minēts, ka valsts ieguldījums varētu būt ap 100 miljoniem latu.