Kas attiecas uz apgalvojumiem, ka Parex bankas stabilizācijā ieguldītā starptautiskā aizdevuma nauda tiek izmantota nemākulīgi - lai par to varētu kompetenti spriest, būtu jāvērtē, kādā stāvoklī Latvijas ekonomika būtu tad, ja Parex bankai ļautu nogrimt. Protams, Parex bankas stabilizācijā ir ieguldīti milzīgi līdzekļi - aptuveni miljards latu -, taču jāatceras, ka tieši finanšu sektora stabilizācijai paredzēta liela daļa no starptautiskā aizdevuma. Ieguldītie līdzekļi Parex bankai nav atdoti, tie ir tikai aizdoti, un par tiem tiek saņemti procentu maksājumi. Finanšu un kapitāla tirgus komisija un Latvijas Banka jau vairākkārt norādījušas, ka Parex banka būtu pēc iespējas ātrāk jāpārdod. Neesmu tik optimistisks, lai ticētu, ka, pārdodot banku, tiks atgūti visi tās stabilizācijā ieguldītie līdzekļi, vismaz daļa no tiem būs jānoraksta. Taču starptautiskie eksperti ir skaidri norādījuši, ka aizdevums ir paredzēts finanšu sektora stabilizācijai, nevis ekonomikas sildīšanai tiešā veidā.
Runājot par starptautiskā aizdevuma līdzekļu izlietojuma kontroli, būtu tomēr jāņem vērā, ka Latvijas valsts budžetā šī nauda nav iezīmēta ar sarkanu tinti. Jāuztraucas būtu ne tikai par starptautiskā aizdevuma, bet arī par Latvijas valsts budžeta līdzekļu maksimāli efektīvu izmantošanu un lielākas atdeves nodrošināšanu. Ministriju skaita mehāniska samazināšana varbūt ļautu samazināt valsts pārvaldē nodarbināto cilvēku skaitu, bet šaubos, vai tas palielinās ieguldīto budžeta līdzekļu atdevi.
Savukārt ekonomikas sildīšanā vēl joprojām aktuālākais jautājums ir ES struktūrfondu līdzekļu izmantošana - patlaban Latvija ir apguvusi tikai nelielu daļu no piešķīruma, un tas noteikti neliecina par efektivitāti. Redzot, ka iepirkumu konkursi, piemēram, ceļu būvē, tiek izsludināti pavasarī, bet pārsūdzību dēļ līgumus iespējams noslēgt tikai rudenī, kad darbus sākt jau ir par vēlu, nākas secināt, ka efektīvu ES struktūrfondu apgūšanu vēl joprojām kavē arī administratīvi šķēršļi.
Turklāt valdībai beidzot būtu jāpieņem ekonomikas attīstības plāns laikam līdz 2013.gadam. Par šādu plānu, kurš skaidri iezīmētu attīstības virzienus un ceturkšņu griezumā noteiktu ekonomikas sildīšanā veicamos pasākumus, vienoties nav viegli. Plāns, kur ikviens varētu izlasīt, kas un kad īsti tiks izdarīts, ir ārkārtīgi nepieciešams.