Rādās, ka Alijevu dinastija pie varas atradīsies vēl vismaz piecus gadus, jo šodien notiekošās Azerbaidžānas prezidenta vēlēšanas faktiski ir tikai formalitāte, lai Ilhamam nobruģētu ceļu uz trešo prezidentūras termiņu.
Šogad atšķirībā no 2008. gada prezidenta vēlēšanām balsojumā kandidē lielāko opozīcijas partiju kopīgais kandidāts, tomēr viņam ir maz izredžu pacīnīties ar I. Alijevu, kura rokās ir administratīvie resursi, bet drošības iestādes centīgi apklusina prezidenta kritiķus.
Stabilitātes garants
Iespēju pretendēt uz trešo prezidentūras termiņu I. Alijevs ieguva pēc tam, kad 2009. gadā Azerbaidžānas iedzīvotāji referendumā atbalstīja konstitūcijas izmaiņas, ar kurām atcēla divu secīgu prezidentūras termiņu limitu vienai personai. Valstī valdošā partija Jaunā Azerbaidžāna, kas ierosināja izmaiņas, pirms referenduma skaidroja, ka prezidentūras termiņu limits ir nedemokrātisks, tādēļ jāļauj I. Alijevam būt par prezidentu tik ilgi, kamēr viņš uzvar vēlēšanās.
Pēdējās socioloģiskās aptaujas I. Alijevam, kurš iepriekšējās prezidenta vēlēšanās saņēma 89% balsu, arī šoreiz prognozē vairāk nekā 80% atbalstu, kas automātiski atceļ vajadzību rīkot vēlēšanu otro kārtu. «Vēlēšanu iznākums ir neapšaubāms. Alijevam ir ērti jāuzvar pirmajā kārtā,» Alekss Naiss, kurš ir Kaukāza reģiona analītiķis britu uzņēmumā Economist Intelligence Unit, sacījis aģentūrai AFP.
Šķiet, arī pašam I. Alijevam nav ne mazāko šaubu par savu triumfu, jo viņš priekšvēlēšanu kampaņas laikā neuzstājas publiskos pasākumos un ir atteicies no dalības priekšvēlēšanu debatēs televīzijā. To gan kompensē prezidentam un valdībai glaimojoši sižeti populārākajos sabiedriskajos un privātajos televīziju kanālos.
Daudziem no 9,5 miljoniem Azerbaidžānas iedzīvotāju I. Alijevs saistās ar stabilitāti un attīstību, jo, kad viņš 2003. gadā nāca pie varas, valsts vēl pilnībā nebija atguvusies no deviņdesmitajos gados piedzīvotā ekonomiskā haosa un asiņainā kara par Kalnu Karabahu.
Pateicoties naftas un gāzes ieguves apjoma pieaugumam, I. Alijeva valdīšanas gados Azerbaidžānas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju ir deviņkāršojies, bet vidējā alga ik gadu pieaugusi par vismaz 10%.
Piegriež skrūves
Autoritārajam valsts līderim vēlēšanās izaicinājumu metuši vēl astoņi kandidāti, no kuriem vairumam nav izredžu saņemt pat procentu no kopējā nodoto balsu skaita. Vienīgais, kurš varētu saņemt vērā ņemamu balsu skaitu, ir lielāko opozīcijas partiju izvirzītais Džamils Hasanli.
Sākotnēji opozīcija par savu pretendentu bija izvirzījusi oskaroto scenāristu un kinorežisoru Rustamu Ibrahimbekovu, bet vēlēšanu komiteja atteicās reģistrēt viņa kandidatūru, to pamatojot ar faktu, ka viņš ir arī Krievijas pilsonis.
Dž. Hasanli, kuram priekšvēlēšanu mītiņos ir izdevies pulcēt vairākus tūkstošus cilvēku, kritizē I. Alijevu par korupcijas veicināšanu. Viņš arī uzskata, ka prezidenta līdzšinējās uzvaras vēlēšanās ir panāktas ar balsu viltošanu.
Cilvēktiesību aizstāvji apgalvo, ka pēdējos mēnešos pirms prezidenta vēlēšanām Azerbaidžānas varasiestādes pastiprinājušas spiedienu uz opozīcijas aktīvistiem un neatkarīgajiem žurnālistiem. Organizācija Human Rights Club pagājušajā nedēļā paziņoja, ka septembra beigās Azerbaidžānā bija 142 polit-ieslodzītie, salīdzinot ar 60 janvārī. Pazīstamā cilvēktiesību organizācija Human Rights Watch uzskata, ka Azerbaidžānas valdība «piegriež skrūves» saviem kritiķiem, tos regulāri apklusinot ar izdomātām apsūdzībām, piemēram, par huligānismu vai narkotiku glabāšanu.
Satraukumu par Azerbaidžānas varas vēršanos pret opozīciju un presi paudusi Eiropas Savienība, kas gan daudziem par pārsteigumu ir nolēmusi nesūtīt savus vēlēšanu novērotājus uz Azerbaidžānu. ASV šonedēļ aicināja Baku nodrošināt brīvas un taisnīgas vēlēšanas.