Bērziņš otrdien Latvijas Televīzijas raidījumā Labrīt, Latvija! atkārtoti teica, ka tautas nobalsošanā neplāno piedalīties. Valsts prezidenta viedoklis atšķiras no valdošās koalīcijas nostājas, jo tā aicina pilsoņus doties uz referendumu un balsot pret krievu valodu kā otru valsts valodu. S. Āboltiņa uzskata, ka demokrātiskā valstī tā ir milzu vērtība un atbildība, ka katram cilvēkam ir dota iespēja ietekmēt procesus.
Pēc pilsoņu parakstu apkopošanas Centrālā vēlēšanu komisija iesniegs Satversmes grozījumus Valsts prezidentam, kurš tos nodos vērtēšanai Saeimai. Tās darba kārtībā projekts varētu būt pēdējā šīs sesijas sēdē 22. decembrī. Dažādos formātos - arī koalīcijas pārstāvju sanāksmē - ir notikušas diskusijas, kā Saeimai šajā situācijā rīkoties, ja Satversmes grozījumi ir pretrunā ar doto deputāta zvērestu, bet nepiedalīties balsojumā nevar, jo attieksme ir jāpauž. Visticamāk, ka deputāti balsos pret to nodošanu komisijām. Neatkarīgi no tā šo pantu var grozīt tikai tautas nobalsošanā, tāpēc referendums par to ir jārīko, lai kāds būtu Saeimas balsojums.
Valsts prezidents A. Bērziņš Latvijas Televīzijas raidījumā bija izteicis neizpratni par «pāris Saeimas deputātu darbību, vai tiešām viņi domā, ka ar savām darbībām spēs vienot sabiedrību». A. Bērziņam šķiet, ka efektīvāk būtu katram, kurš ir par latviešu valodu, mēģināt pārliecināt vismaz vienu, kuram pret to ir kādi iebildumi. Valsts prezidenta izvēle nepiedalīties referendumā par krievu valodu no demokrātijas kultūras veidošanas viedokļa ir vērtējama negatīvi, taču tas nav ļoti slikts risinājums, ja runa ir par sabiedrības saliedēšanas mēģināšanu ar mērķi vēl vairāk nesaērcināt abas kopienas, aģentūrai LETA norādīja sabiedriskās politikas centra Providus pētniece Iveta Kažoka. Viņa uzskata, ka A. Bērziņam tagad varētu būt liela nozīme saliedēšanas procesos, ja viņš sāktu kaut kāda līmeņa diskusiju vai nāktu klajā ar likumdošanas iniciatīvām. Jau iepriekš bijušais Saeimas deputāts Jānis Lagzdiņš intervijā Rietumu Radio sacīja, ka Valsts prezidenta A. Bērziņa un koalīcijas partiju dažādā nostāja jautājumā par gaidāmo referendumu šķeļ latviešu sabiedrību, kura tagad nesaprot, kā rīkoties.