Ministre arī uzskata, ka nav pretrunas starp apmierinātību ar darbu un neapmierinātību ar atalgojumu, par kura paaugstināšanas nepieciešamību - vismaz teorētiski - neviens vairs nestrīdas. «Uzskatu, ka ir jāatrod līdzekļi darba algas paaugstināšanai par 10% gadā, lai arī tam vajadzīgi 30 miljoni eiro. Ir jādomā, kā atdot gadiem uzkrāto parādu skolotājiem,» teica I. Druviete. Tomēr pētījumā par algu jautājumi nebija uzdoti. Par slodzi gan, un rezultāti pārliecinājuši ministriju, ka ideja par 40 stundu darba nedēļu ir loģiska, jo liela daļa skolotāju aptuveni tik arī strādā. «Pētījums ietekmēs turpmāko izglītības politiku,» teica ministre.
Starptautiskais mācību vides pētījums (TALIS) Eiropas valstīs notiek jau otro reizi, Latvija tajā piedalās pirmoreiz un tikai sadaļā par 5.-9. klašu skolotājiem. Kā skaidro LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes Izglītības pētniecības institūta direktors Andrejs Geske, izmaksu dēļ nav iespējams piedalīties visos pētījumos, turklāt sākumskolas un vidusskolas skolotāju pētījumā piedalās samērā mazs valstu loks. Šajā pētījumā varam salīdzināt savus datus ar 30 valstu un četru valstu daļu, piemēram, Anglijas Lielbritānijā un Flandrijas Beļģijā, rezultātiem. No Latvijas savas atbildes sniedzis 2291 skolotājs un 110 direktoru no 116 skolām. Pētījums rāda, ka mūsu valstī ir krietni vairāk skolotāju sieviešu nekā TALIS dalībvalstīs vidēji - kā teica A. Geske, Latvijas vārds reti kad parādās tabulu ekstrēmajos galos, bet ar 89% sieviešu skolotāju mēs esam tabulas vienā galā. Pētījuma dalībvalstīs vidēji 51% skolu direktoru ir vīrieši, savukārt Latvijā - tikai 23%.
Latvijas skolotājiem ir samērā liels darba stāžs - vidēji 22 gadi - un liels stāžs vienā darbavietā - 16 gadu (Kiprā un Singapūrā skolotāji vienā skolā strādā vidēji piecus gadus). Skolēnu vidējais skaits klasē ir 18 - tāpat kā Somijā, un tas ir krietni mazāk nekā jau piesauktajā Singapūrā (35) vai Japānā un Korejā (virs 30). Tomēr pētījuma autori Latvijā galvenokārt koncentrējušies uz salīdzinājumu nevis ar tālām valstīm, bet Somiju, Igauniju un Poliju (Lietuva pētījumā nepiedalās). Somijas skolotāji daudz biežāk (59%) atbildējuši, ka skolotāja profesija sabiedrībā tiek cienīta - Latvijā tā domā tikai 23% skolotāju un 38% direktoru, bet Igaunijā tikai 14% skolotāju un 12% direktoru. 86% Latvijas skolotāju un 98% skolu direktoru ieteiktu savu skolu kā labu darbavietu. Turpretim 12% skolotāju un 5% skolu direktoru nožēlo savu profesijas izvēli.
Tas, ka Latvija pētījumā izskatās cienījami salīdzinājumā ar Somiju un Igauniju, ar gandarījumu tika uzsvērts vairāku amatpersonu runās. «Izslavētās Igaunija un Somija nav mums tālu priekšā un dažos aspektos atpaliek,» izteicās Valsts izglītības attīstības aģentūras direktore Dita Traidās. Somijas skolu direktori daudz biežāk norādījuši, ka skolēni novēloti ierodas skolā - 87%, Latvijā tikai 47%, Somijā krietni biežāk kavē arī skolotāji - tā norāda 11%, turpretim Latvijā 1% direktoru. Norakstīšanu kā problēmu minējuši tikai 2% direktoru Somijā, 34% direktoru Latvijā un Igaunijā un pat 40% direktoru Polijā. «Pētījuma rezultāti ir jāizmanto. Ja mums norakstīšana ir problēma, jābūt diskusijai, ko darīt skolotājiem un direktoriem,» Dienai teica Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas prezidenta p. i. Aleksandrs Dementjevs. Viņaprāt, pēc iepazīšanās ar pētījuma rezultātiem daudzu skolu direktoru viedoklis par skolotājiem varētu mainīties.