UĢIS KRASTIŅŠ,
Galvenais treneris Raimonds Vilde ir teicis, ka komandai varbūt ir vieglāk spēlēt viesos, kur nav tik liels atbildības slogs…
Jā, piemēram, Ansim Medenim spēlēšana Rīgas posmā bija atgriešanās Latvijā pēc divu gadu pārtraukuma. Visu šo laiku neviens viņu īsti nebija redzējis. Tāpēc visu cieņu Ansim, ka viņš bija labi motivēts un ar nopietnu attieksmi pret darbu. Varējām uzreiz arī pamanīt, ka viņš reāli ir spēlējis augstā līmenī. Spēlēs varbūt ne viss sanāca kā cerēts, bet treniņu procesā redzējām, ka viņš nebaidās pieņemt lēmumus.
Cik augstu kotējas Brazīlijas līga, kurā spēlē Medenis?
Pietiekami augstu, jo ne tikai valstsvienība, bet arī Brazīlijas klubi ir spēcīgi. Viņu visi spēcīgākie spēlētāji ar dažiem izņēmumiem ir atgriezušies spēlēt dzimtenē. Praktiski visas pasaules zvaigznes spēlē mājās.
No optimālā sastāva pietrūka Gundars Celitāns un Jānis Pēda, varbūt vēl kāds?
Arī Jānis Šmēdiņš, kurš mums lieti būtu noderējis. Viņam ir laba servju uzņemšana, bloks un arī serve. Ja paklausās, ko saka hokeja izlases treneri pēc pasaules čempionāta, tad mums ir līdzīga situācija - neesam bagāti ar spēlētāju resursiem.
Cik mums ārzemēs ir reālo valstsvienības kandidātu?
Ir jau tāds bariņš, bet mums ir jāskatās uz tiem, kuri reāli var palīdzēt. Ir arī atsevišķi kadri, kas savu nostāju pret izlasi ir definējuši skaidri. Esmu nešaubīgi par to, ka izlasē ir jāspēlē tiem, kuri vēlas to darīt. Spēles parādīja, ka ar labu kolektīvo spēku var kompensēt tehniskas nepilnības un citas nianses laukumā.
Sporta spēlēs pēdējā laikā šī patiesība bieži sevi apliecina praksē, ka zvaigznēm nebūt nav izšķirošā loma...
Tieši tā, laukumā vajag sūtīt izsalkušus čaļus. Uz Rīgas posmu bija atbraukusi Somijas kluba vadība, kurā es strādāju par treneri. Es viņiem teicu: jūs redzējāt, kāda mums ir situācija? Mums pat nav vienādu T-kreklu, ar kuriem iesildīties pirms spēles! Grieķiem bija, tāpat arī angļiem. Toties mums pēc divām spēļu kārtām bija divas uzvaras. Tas arī vēlreiz apliecināja, ka spēks ir kolektīvā, nevis ārišķībās.
Latvijā noderētu volejbola klubs, kurā būtu sapulcināti visi labākie?
Atcerēsimies, kā Latvija 1995. gadā kvalificējās Eiropas finālturnīram. Toreiz mēs visi spēlējām vienā klubā un no spēcīgām līgām klāt piebrauca Eida un Ceplītis. Naudas nebija, lai aizbrauktu uz pēdējo kvalifikācijas spēli ar Portugāli. Braucām septiņu spēlētāju sastāvā. Par spīti grūtībām, uzvarējām Portugāli ar 3:0, lai gan šī spēle mums vairs neko neizšķīra, jo jau bijām kvalificējušies finālturnīram. Spilgts piemērs ir Somija, kur volejbols pēdējos gados strauji gājis augšup. Somi regulāri piesakās spēlēt Pasaules līgā. Jā, tie ir prāvi izdevumi, bet arī neatsverama spēļu pieredze visaugstākajā līmenī. Tāpēc arī Somija tagad pārliecinoši uzvarēja kvalifikācijā.