Klimatiskie apstākļi un atvaļinājumu periods gan nesekmē pacietīgu darbu ar aprēķiniem, tomēr nākamā gada budžeta veidošanas grafiks nosaka zināmu nepielūdzamu kārtību, tādēļ ministrijas turpina iesniegt t.s. jaunās politikas iniciatīvas 2015. gadam. Runa ir par jaunām izdevumu pozīcijām papildus tām, kas tiek finansētas šogad. Dažas ministrijas (piemēram, Izglītības un zinātnes) savu prasījumu izklāstā ir atklātākas (ar detalizētāku skaidrojumu var iepazīties to mājaslapās), citas aprobežojas ar preses relīzēm, nosaucot tajās kopējās summas un tikai galvenās jaunās ieceres.
Daži norādīs, ka papildu naudas prasīšanu tieši ietekmē vēlēšanu tuvums. To grūti noliegt, jo ministram (un viņa partijai), protams, parocīgi, ja var elektorātam atgādināt, ka «mēs savu darba daļu» (naudas prasīšanu) esam paveikuši, jo labi saprotam «jūsu» (vēlētāji) vajadzības utt. Tajā pašā laikā nevajadzētu politiskās konjunktūras ietekmi pārspīlēt - kaut tāpēc, ka izcīnītās naudas augļus, iespējams, baudīs citi. Īsi sakot, «jaunās politikas iniciatīvas» ir samērā objektīvs attiecīgās ministrijas vēlmju saraksts, kas lielā mērā atbilst nozaru vajadzībām. Un vismaz pagaidām šajos sarakstos nepārprotamus «baltos ziloņus» - naudas prasījumus apšaubāmiem mērķiem - neredz. Tiktāl skaidrs un bez pretenzijām.
Problēmas parādās, ja ministriju vēlmes salāgo ar reālo ekonomisko situāciju un no tās izrietošajām valsts budžeta iespējām. Ja ieskatāmies ministriju pieteikumos, kas publikai atklāj sīkāku izklāstu, redzam, ka vairuma jauno iniciatīvu papildu finansējums attiecas ne tikai uz nākamo gadu, bet arī uz pāris turpmākajiem. Turklāt virknē gadījumu 2016., 2017. gadā nepieciešamās summas pat palielinās.
Nav jābūt pesimistam, lai saprastu, ka kaut kādas negatīvas sekas Rietumu un Krievijas konflikts atstās arī Latvijas ekonomikā. Nav vērts mazohistiski vingrināties drūmu prognožu izteikšanā, tomēr veselais saprāts vedina domāt, ka labs scenārijs jau būs tad, ja Latvijai budžeta izdevumus nenāksies samazināt. Iespējams, ka 2015. gada budžeta kontekstā Latvija pat var atļauties kādus papildu izdevumus, - ekonomikai ir zināma inerce, un negatīvie faktori neliek sevi manīt jau pēc mēneša, diviem. Tomēr svarīgi paturēt prātā, ka nav nekā nepatīkamāka, ja aizsāktais finansējums kādai programmai jau pēc gada pazūd un uzsāktais ir jāpamet pusratā. Tieši tā var gadīties daudzu pieteikto jauno iniciatīvu gadījumā no Latvijas zināmā mērā neatkarīgu iemeslu dēļ.
Ministriju pieteikumus tradicionāli piekasīgi vērtēs Finanšu ministrija (FM) - tas ir ierasts rituāls («vajag 70, prasām 100, lai dabūtu 50...»). Tomēr šogad papildus mūžīgajam stāstam par skopo, augstprātīgo utt. FM pievienosies diemžēl objektīvs viedoklis, ka cerēt uz budžeta izdevumu būtisku palielinājumu tuvākajos gados labāk nevajag.