Baldone ir viena no reģionālā valsts sociālās aprūpes centra Rīga filiālēm, tajā uzturas pārsvarā bērni un jauni cilvēki. Vairākumam ir dziļi un smagi garīgās attīstības traucējumi. Par to, kādi ir centri, var spriest jau pēc smakas, Dienai teica kāda ierēdne. Var apgalvot - Baldonē gaiss šķiet tīrs un svaigs. Centrs atstāj rosīgu iespaidu - kā tāda neliela, saudzīga prasmju un kustību attīstīšanas ražotne. Pa dienu katrā telpā notiek nodarbības - kādā telpā ar nelielu bērnu grupu strādā logopēds, citā jauna meitene apgūst vijoles spēli pēc īpašas zviedru metodes, vēl citā pusaudži mācās driblēt atmuguriski. Rehabilitācijas telpā inventārs ir moderns un izskatās palietots, nav bijusi dīkstāve. Centrā pieejama arī reitterapija.
Jautāta, kā noteikt, ka centrs strādā labi, Baldones sociālā darbiniece Lilija Adamāne-Rība ieminas: «Par darba kvalitāti varētu liecināt tas, cik klientu mēs esam sagatavojuši skolai.» Arī tas, cik no centra jauniešiem apguvuši dzīves prasmes un pametuši centru, lai dotos dzīvot uz pusceļa mājām. Tādu te ir vismaz viens gadā. Arī tagad pāris klientu būtu gatavi, bet paši vēl šaubās. Filiāles Baldone vadītāja Aina Viča saka: rādītājs arī ir tas, ka daudz zemāks ir mirstības līmenis, salīdzinot ar laiku pirms 10, 15 gadiem. «Ja ir laba aprūpe, ar smagām diagnozēm ilgāk dzīvo,» vadītāja paskaidro. Sociālā darbiniece piebilst: «Mums pašiem svarīgs rādītājs - cenšamies panākt, lai klients pēc iespējas vairāk sevi spētu aprūpēt.»
Tie ir mazi solīši, saka A. Viča. Nereti Baldonē nogādā pilnīgi gulošu bērnu, kā darbinieki smaidot saka - «pudeļbērnu». «Pirmais mūsu uzdevums - iemācīt no karotītes ēst, lai mēģina rīt, nevis ir tikai zīšanas reflekss, kā ēdot no pudelītes,» stāsta vadītāja. Gulošajam sasniegums ir sēdēšana ratiņkrēslā un liels sasniegums - staigāšana. Bērni un jaunieši centrā pārsvarā dzīvo grupās, katrā 10-12 cilvēki. Īpaši «smagie» - paliatīvie pacienti, kurus centra medmāsas baro ar zondi, dzīvo pa seši divās grupās, visu laiku klāt aprūpētāji. Grupās strādā tie paši aprūpētāji. «Cenšamies viņus nemainīt. Svarīgi, lai ne tikai aprūpētāji pazītu bērnus, bet arī bērni pazītu aprūpētājus, lai viņam visu laiku nemirgo gar acīm jaunas sejas,» paskaidro A. Viča.
No paliatīvās aprūpes dabūt kājās ir teju neiespējami, taču svarīga ir pareiza aprūpe - regulāra grozīšana, lai neveidojas izgulējumi, arī pasīvā vingrošana. Cik bieži jāveic katra pacienta grozīšana, ēdināšana un citi ikdienas pasākumi, noteikts katram klientam individuāli. Vai tas veikts, darbinieki ik dienu atskaitās ar parakstu. Medmāsas īpašā žurnālā atzīmē dienas galvenos notikumos - ja kādam klientam konstatētas izmaiņas veselībā, ir ieraksts un līdzās ailē nozīmēta tālākā rīcība. Piemēram, pēc lēkmes - psihiatra konsultācija. Reizi pusgadā klienta sasniegto visi centra speciālisti izvērtē un izvirza tālākā pusgada mērķus.