Ievērojot, ka Valsts prezidents pamanījies kritizēt valdību par sliktu komunikāciju ar sabiedrību patvēruma meklētāju problēmas jautājumos, žēl, ka Vējonis nebija šonedēļ iegriezies valdības sēdē, kur klātesošos cienāja ar pienu. Jo piena produkti - vismaz tā saka - veicina smadzeņu darbību. Vējonim būtu īsti laikā. Tiesa, nevarētu teikt, ka piena dzeršana būtu daudz līdzējusi valdības vadītājai, bet par to vēlāk.
Vējoņa un Straujumas kopīgā preses konference 9. septembrī. Uz jautājumu, vai atšķirīgie viedokļi imigrantu jautājumā var izraisīt valdības krišanu, Vējonis atbild, ka tas būtu skumji un nepareizi, jo šai valdībai ir darāmi citi svarīgi uzdevumi, piemēram, budžeta pieņemšana. Vispirms jāpiekrīt, ka budžeta pieņemšana ir svarīga un ka bēgļu tēmai tiešām nevajadzētu paklupināt valdību. Savukārt pati budžeta un patvēruma meklētāju salikšana blakus kaut ko liecina par valsts pirmās amatpersonas domāšanas veidu.
Ja īsi: budžeti, kā saka, nāk un iet, savukārt tas, kas šobrīd notiek Eiropā, mūs ietekmēs - turklāt šobrīd grūti prognozējami - uz ilgiem gadiem. Vējoņa salīdzinājums pielīdzināms hipotētiskam kādas Briseles amatpersonas tekstam, ka Eiropai ir arī citas svarīgas problēmas risināmas, piemēram, - es, protams, improvizēju - jauni kolrābju standarti.
Savukārt Straujumas teikto atreferēt nevaru, jo manas zināšanas par latviešu valodas sintaksi, kā arī loģiku ir tam nepietiekošas. Ņemot vērā manas racionāli neizskaidrojamās simpātijas pret šo cilvēku, piedāvāju Straujumai savas versijas tam, kā izkulties.
Pirmā, tizlākā, nozīmē, ka valdība atkārtos ikvienam zināmo situāciju, kad jāizliekas, ka jūs patiesībā to vien gribējāt, kā uzcienāties ar, pieņemsim, namamātes uzbāzīgi piedāvātajiem salātiem, kuri patiesībā jums negaršo. Latvijas valdība akceptē papildu 526 indivīdus, paziņojot, ka tas notiek brīvprātīgi un apmēram tā mēs arī gribējām. Parēķinājām un secinājām, ka skaits, ko Latvija var uzņemt, ir 526. Cik jauki, ka mūsu aplēses saskan ar Junkera aplēsēm.
Skaidrs, ka tas būs farss, jo ne jau mūsu amatpersonu smadzeņu daivās šis skaitlis radies. Stulbi? Protams. Bet tad nevajadzēja tik ilgstoši un izmisīgi turēties pie «brīvprātības» mantras, nojaušot, ka nekādas «brīvprātības» nebūs.
Vai arī - ir skaidri jāpasaka, ka šī ir situācija, kad Latvijai izvēles iespēju nav. Tā arī gadās. Un nekāds negods nebūs, ja amatpersonas atvainosies, paskaidrojot, ka notikumi pārsteiguši valdību nesagatavotu, tāpēc ir bijuši tik juceklīgi izteikumi. Arī gadās. Cik daudz piena jāizdzer, lai saprastu, ka atzīt savas kļūdas nav pasaules gals?