Spēle ar nezināmajiem
Situāciju neskaidru padara arī naftas cenu svārstības pasaulē, nesenais Krievijas rubļa vērtības kritums pret eiro, Krievijas ekonomikas iespējamā recesija, kā arī līdzsvarotas ekonomiskās attīstības trūkums pašā ES. Uz šiem faktoriem norāda gan ekonomikas analītiķi, gan uzņēmēji, gan politiķi. Piemēram, Finanšu ministrija (FM) uzsver, ka 2015. gada «ārējās vides riski ir ļoti augsti», un pieļauj, ka var nākties pārskatīt iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozi - 2,8%. Vairāki analītiķi attiecībā uz IKP pieaugumu ir vēl pesimistiskāki - SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis minējis pieauguma prognozi 2,7% apmērā, savukārt Swedbank ekonomisti - 2,6% apmērā.
«Nevar izslēgt risku, ka tiks ieviestas jaunas sankcijas starp ES un Krieviju. To varbūtība nav izmērāma, iespējamais mērogs un ietekme nav precīzi prognozējami, bet šāds risks jāpatur prātā,» jau iepriekš norādījis DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš. Arī Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna paudusi, ka «negatīvie riski ir lielāki par labāka scenārija iespējamību, it īpaši pasaulē».
Pastāvot nemierīgam starptautisko notikumu fonam, mazinās cerība, ka pērn Latvijā īstenotā eiro ieviešana sekmēs strauju ārvalstu investīciju pieplūdumu, turklāt nevar ignorēt to, ka investorus piesardzīgus var darīt globālā mērogā dzirdamais viedoklis par Baltijas reģiona neprognozējamo situāciju. Nesen ziņu aģentūras Bloomberg News Pesimista ceļvedī 2015. gadam kā viens no potenciālajiem ģeopolitiski karstajiem punktiem iekļauta arī Baltija, norādot, ka attiecības ar Krieviju var saasināties. Pesimista ceļvedis balstās uz politologu, militāro ekspertu, ekonomistu un investoru viedokļiem, un kopumā tajā ietverti 15 potenciālo karsto punktu, tostarp Sīrija, Izraēla, Gaza un Irāka, kā arī Grieķija, kur varētu izcelties eirozonas krīze, vēsta LETA.
Algas, bezdarbs un tēriņi
Pagaidām gan lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju rietumvalstu un Krievijas attiecībās valdošās spriedzes sekas savos bankas kontos neizjūt, un izņēmums ir vien tie biznesa vides cilvēki un viņu uzņēmumu darbinieki, kurus sankcijas ietekmē ļoti tieši. Vēl nevar runāt arī par to, ka nemierīgā starptautiskā situācija jau būtu radījusi nopietnas problēmas preču un pakalpojumu tirdzniecības apgrozījumam mūsu valstī.
Signāls par iespējamajām problēmām un bezdarba kāpumu gan ir grūtībās nonākušā Ventspils Zivju konservu kombināta paziņojums par vairāku simtu darbinieku atlaišanu, tā rezultātā†bezdarba†līmenis Ventspilī var pieaugt no 7,4% līdz 9,5%. Kopumā bezdarba līmenis Latvijā, kas 2014. gada novembra beigās bija 8,3%, nepārsniedz ES vidējo apjomu. Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs vietnē makroekonomika.lv skaidrojis, ka tas pierāda Latvijas tautsaimniecības konkurētspēju un privātā sektora attīstību.
Varētu pieļaut - ja mūsu valsti graujoši negatīvi neietekmēs starptautiskā situācija, bezdarbnieku skaits šogad radikāli nepieaugs. Uz to ļauj cerēt tas, ka vairākums uzņēmumu savu biznesu nebalsta vienīgi uz Krievijas tirgu, un tas, ka jau tagad daudzi uzņēmēji sūdzas nevis par pārāk lielu strādājošo skaitu, bet tieši pretēji - par to, ka neizdodas atrast darbiniekus. (46% uzņēmēju atzīst, ka viņu biznesa attīstību jau ietekmē strādājošo trūkums, rāda Swedbank aptauja.)
Darbinieku trūkuma problēma ļauj prognozēt, ka šogad turpināsies pērn vērojamais algu kāpums. Jāatceras, ka vidējā bruto darba samaksa 2014. gada pirmajos trīs ceturkšņos palielinājās par 7,1%, savukārt pirktspēja - saskaņā ar FM aplēsēm - auga par 8,2%, jo «to nodrošināja gan zemais inflācijas līmenis, gan darbaspēka nodokļu pazemināšana». (Pērn 3. ceturksnī†vidējā†bruto darba samaksa privātajā sektorā†bija 753 eiro, savukārt†sabiedriskajā sektorā - 819 eiro, rāda Centrālās statistikas pārvaldes dati.) Diena jau rakstīja, ka šogad strādājošo pirktspēju varētu veicināt tas, ka iedzīvotāju ienākumu nodokļa likme samazināta no 24% uz 23% un minimālā alga palielināta no 320 eiro uz 360 eiro.
Sagaidāms, ka 2015. gadā bruto algu kāpums varētu būt nedaudz lēnāks par 2014. gada aptuveni 7%, pieļauj L. Strašuna. Uzņēmēju vidū algu palielināšanas prognozes ir vidēji 4,4%, taču ir uzņēmumi, kas plāno algu palielinājumu pat par 8,6%, ļauj secināt Swedbank aptauja.
Šogad «spiediens palielināt algas nezudīs, tāpat kā saglabāsies pieprasījums pēc darbaspēka», secinājis arī D. Gašpuitis, piebilstot, ka «daļa potenciālā algu kāpuma turpinās nozust pelēkajā ekonomikā».
Atbildīgās valsts iestādes gan apņēmušās turpināt cīņu ar ēnu ekonomiku un, kā norāda FM, gatavojas «pieprasīt negodprātīgu uzņēmēju valdes locekļu personisko atbildību par kavētajiem nodokļu maksājumiem, uzlabot informācijas apmaiņu starp finanšu iestādēm un aizliegt skaidras naudas darījumus nodokļu parādniekiem».
Attiecībā uz iedzīvotāju tēriņiem - «pārtikas cenām gaidāms vien pieticīgs kāpums, naftas cenas gadā vidēji gaidāmas zemākas nekā pērn,» uzskata Swedbank ekonomists Andrejs Semjonovs. Gada sākumā daudzi rīdzinieki mazāk maksās par apkuri, sola uzņēmums Rīgas siltums, un tas saistīts ar dabasgāzes tirdzniecības cenas kritumu. Savukārt lielai daļai Latvijas iedzīvotāju šogad var augt rēķini par elektroenerģiju. A/s Sadales tīkls gan apgalvo, ka maksājuma apjoma kāpums būs neliels: «Atkarībā no izvēlētā tirgotāja piedāvājuma tas būs no 4,69 eiro (pie patēriņa 100 kWh) vai no 5,88 eiro mēnesī (pie patēriņa 200 kWh).»
Kreditēšana neatdzimst
Visticamāk, šogad nebūs vērojams straujš kreditēšanas, it īpaši iedzīvotāju kreditēšanas, kāpums.
Pirmkārt, 2008.-2009. gada krīzes ietekmē piesardzīgi pret kreditēšanu izturas gan potenciālie kredītņēmēji, gan arī bankas. Otrkārt, iedzīvotājiem nav pārliecības par nekustamo īpašumu cenu stabilitāti, un, kā Dienai atzina nekustamo īpašumu nozares eksperts, Latio valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns: «ASV un daudzās Eiropas valstīs vērojama pārliecība, ka nekustamā īpašuma, par kuru ģimene ik mēnesi maksā hipotekāro kredītu, vērtība aizvien palielinās. Savukārt Latvijā izveidojusies situācija, ka nekustamais īpašums laika gaitā kļūst nevis vērtīgāks, bet - tieši pretēji - mazvērtīgāks.» Treškārt, situāciju sarežģī tā dēvētā nolikto atslēgu principa aktualizēšana. Jāatceras, ka Saeima pērn pieņēma grozījumus Maksātnespējas likumā, kas nosaka no šā gada 1. marta ieviest nolikto atslēgu principu, bet to asi kritizēja bankas, paziņojot, ka šādā veidā tiek sadārdzināti kredīti.
Diskusijas ap TUA
Gaidāms, ka šogad turpināsies strīdi par optimālo termiņuzturēšanās atļauju (TUA) piešķiršanas kārtību. Pērnā gada nogalē Saeimas Juridiskais birojs rosināja parlamenta deputātus apsvērt iespēju deleģēt valdībai tiesības pieņemt ierobežojošus nosacījumus TUA izsniegšanai, vēsta LETA. Jau iepriekš Nacionālā apvienība VL-TB/LNNK piedāvāja uz laiku apturēt†TUA izsniegšanu Krievijas pilsoņiem par nekustamā īpašuma iegādi. Savukārt pret TUA programmas pārtraukšanu asi iebilduši dažādu nozaru uzņēmēji.