Argentīnu ir nokaitinājis Lielbritānijas lēmums uz reģionu nosūtīt vienu no modernākajiem karakuģiem pasaulē un prinča Viljama paredzētais karadienests salās. Briti, kuri negrasās atteikties no Folklenda salu pārraudzības, apsūdzējuši Argentīnu koloniālismā.
Sakāve nemazina apetīti
1982. gada 2. aprīlī Argentīnas armija iebruka Folklendās. Toreiz Argentīnā pie varas esošā militārā hunta, kas ar šo soli vēlējās novērst iedzīvotāju uzmanību no dziļajām ekonomiskajām problēmām un cilvēktiesību pārkāpumiem, domāja, ka briti neatbildēs ar militāru rīcību. Tomēr tā kļūdījās, jo Lielbritānija sāka ofensīvu, kuras rezultātā argentīnieši 14. jūnijā pieņēma lēmumu padoties. Karā gāja bojā 649 argentīnieši, 255 briti un trīs vietējie iedzīvotāji.
Sakāve Folklendu karā bija viens no iemesliem militāristu varas norietam un demokrātijas atjaunošanai Argentīnā, tomēr tā nav mazinājusi Buenosairesas pretenzijas uz suverenitāti pār salām.
Argentīnas retorika pret Lielbritāniju pastiprinājusies pēdējos gados, kopš Londona ir devusi atļauju vairākām britu enerģētikas kompānijām sākt iespējamo naftas ieguvju izpēti ap Folklendām.
Slēdz ostas folklendiešiem
Decembrī Argentīnas valdība asi kritizēja Lielbritānijas plānu izveidot plašu jūras aizsardzības zonu ap Dienviddžordžijas un Dienvidsendviču salām, kas atrodas 1300 kilometru uz dienvidaustrumiem no Folklenda salām. Briti uzsver, ka jūras aizsardzības zona ļautu varas iestādēm aizliegt vaļu un citu dzīvnieku medības. Arī zvejot būtu atļauts tikai noteiktās teritorijās.
Turpretī Argentīna paziņojusi, ka briti slēpjas aiz rūpēm par vidi, bet patiesībā vēlas «paplašināt savu uzurpācijas zonu».
Pirms divām nedēļām Argentīna un tās tuvākās sabiedrotās Brazīlija, Čīle, Paragvaja un Urugvaja paziņoja, ka slēdz savas ostas kuģiem ar Folklendu karogu. Argentīna arī piedraudējusi slēgt savu gaisa telpu avioreisam, ar kuru vienreiz nedēļā no Folklendu galvaspilsētas Stenli var nokļūt Čīlē. Tādā gadījumā folklendieši tiktu pilnībā izolēti no ārpasaules.
Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons Argentīnu apsūdzējis koloniālismā pret Folklendu iedzīvotājiem, kuri vēloties palikt Lielbritānijas aizsardzībā.
Konflikta militarizācija
Lielbritānijas valdība otrdien paziņoja, ka tuvākajās nedēļās Folklenda salās ieradīsies supermodernais iznīcinātājkuģis Dauntless, kas ir aprīkots ar ballistiskajām raķetēm. Britu ārlietu dienests uzsver, ka tā ir sen plānota operācija, lai nomainītu tur līdz šim patrulējušo fregati Montrose, un tam neesot nekāda sakara ar pēdējā laika saspīlējumu starp Lielbritāniju un Argentīnu. «Karaliskās kara flotes klātbūtne Atlantijas okeāna dienvidos ir turpinājusies daudzus gadus. Dauntless norīkošanai ir ikdienišķs raksturs,» teikts Karaliskās kara flotes paziņojumā.
Argentīnas valdība uzskata citādi. «Argentīna noraida britu mēģinājumus militarizēt konfliktu, kas, kā uzskata arī ANO, ir jārisina divpusējās sarunās,» Argentīnas Ārlietu ministrijas (ĀM) paziņojumu citē Buenos Aires Herald.
Argentīnu arī sadusmojis Karalisko gaisa spēku lēmums februāra beigās uz Folklendām nosūtīt Lielbritānijas troņmantnieku princi Viljamu. Viņam kā meklēšanas un glābšanas helikoptera pilotam tur sešas nedēļas vajadzēs pildīt dienesta pienākumus. «Princis Viljams salās ieradīsies kā savas valsts bruņoto spēku loceklis. Argentīniešu tauta nožēlo, ka karaliskais pēctecis kāps uz [mūsu] nacionālās zemes iekarotāju uniformā, nevis kā valstsvīrs, kurš strādā miera un nāciju savstarpējā dialoga labā,» sūrojas Argentīnas ĀM.