Līdz sarežģītiem aprēķiniem šīs partijas nav tikušas, tādēļ pagaidām aritmētikas atkārtošana notiek, spēlējoties ar aprēķiniem par optimālu ministriju skaitu tik nelielā valstī kā Latvija. Un rēķinātājiem sanācis tā: 14 ministrijas mīnus 5 ministrijas vienāds ar 9 ministrijām, savukārt 9 ministrijas vienāds ar simt miljonus latu lielu ietaupījumu. Kā viņiem izdevies nonākt pie šāda rezultāta, tā īsti saprast nevar. Varbūt tur vilkta kāda kvadrātsakne? Vai dalīts? Vai tas ir lineārs vienādojums ar vienu mainīgo - ministriju skaitu?
TP ministru atstātie krēsli vēl nav īsti atdzisuši, bet grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā jau gatavi. Tie paredz, ka pēc 10. Saeimas vēlēšanām valdībā būs ne vairāk kā deviņi ministri. Aizsardzības, ārlietu, attīstības, finanšu, kultūras, izglītības un zinātnes, tieslietu un sabiedriskās kārtības, veselības un labklājības, zemkopības ministri. Nākamnedēļ Saeimai būs jālemj par minēto grozījumu nodošanu izskatīšanai komisijās, un, ļoti iespējams, balsojums būs pozitīvs. TP aprēķini kaut kādu plašākai sabiedrībai nezināmu apsvērumu dēļ mats matā sakrīt ar LPP/LC un SC aplēsēm, par kuru iesniegšanu Saeimā konkrēta likumprojekta veidā abas Rīgas domē valdošās partijas jau vienojušās. Ja reiz aprēķinātais ministriju skaits un nez no kurienes sadabūtais provizoriskais ietaupījums tik līdzīgs, tad, protams, būtu tikai loģiski, ka, lemjot par Ministru kabineta iekārtas likuma grozījumu nodošanu komisijās, TP, LPP/LC un SC balsis summēsies.
Taču tas vēl nekādi negarantē, ka šiem aritmētiķiem patiešām ir izdevies izskaitļot reformu ar pozitīvu rezultātu. Jo rēķināšana, šķiet, ir sākta no nepareizās puses. Vispirms taču būtu jāsaprot, kādas funkcijas patlaban tiek veiktas kvadrātā, tas ir, dublējas, tad - kuras atņemt valsts sektoram un atdot privātajam vai vienkārši likvidēt. Un, ja rēķināts no nepareizās puses, tad rezultāts var sanākt nepareizs un būs nepieciešams kļūdu labojums.