Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +4 °C
Apmācies
Sestdiena, 28. decembris
Inga, Irvita, Ivita, Ingeborga

Ārvalstu pieredze neizslēdz riskus

Analizējot ārvalstu interneta vēlēšanu (i-vēlēšanu) pieredzi, skeptiķi vispirms atsaucas uz ASV. Neskatoties uz to, ka vairumu datoru pasaulē jau sen ražo Āzijā, to «galvās» joprojām ievērojamu daļu aizņem galvenokārt ASV radītās datorprogrammas. Amerikāņiem, atšķirībā no igauņiem un mums, Latvijas iedzīvotājiem, vairs nav pasaule jāpārliecina par to, ko viņi spēj informācijas tehnoloģiju (IT) jomā, tādēļ, arī veidojot IT sistēmas, ASV dominē inovāciju faktors.

«Tomēr arī ASV pieredze pārliecina, ka tuvākajā laikā drošs i-vēlēšanu risinājums nav sagaidāms,» uzskata Latvijas Universitātes profesors, IT eksperts Jānis Bičevskis.

2010. gadā amerikāņi izstrādāja i-vēlēšanu sistēmu, kas ļautu ārpus ASV esošajiem vēlētājiem balsot internetā (Digital Vote-by-Mail service). Sistēma tika nodota testēšanai 2010. gada rudenī. Testēšanas laikā kāds jauns Mičiganas Universitātes pasniedzējs Aleks Haldermans ar dažiem saviem studentiem sistēmu uzlauza, panākot kontroli pār i-vēlēšanu sistēmu tādā mērogā, ka spēja noteikt katra vēlētāja balsojumu (respektīvi, varēja pārkāpt vēlēšanu aizklātuma principu) un varēja arī mainīt vēlētāju balsojumus, ieskaitot pat tos balsojumus, kas bija veikti pirms ielaušanās brīža. Turklāt uzbrukums i-vēlēšanu sistēmai netika pamanīts, līdz uzbrucēji par to paši nepaziņoja.

Jāatzīmē, ka pat mūsu kaimiņu igauņu, kuri, kā zināms, elektroniski balso jau kopš 2005. gada un tātad elektroniski balsot paguvuši jau četrās vēlēšanās, vidū ir savi i-vēlēšanu skeptiķi. Viens no skeptiķiem - Igaunijas vadošais kriptogrāfijas eksperts, Tallinas Universitātes profesors Helgers Lipmā - paudis viedokli, ka balso ar «papīru», jo viņš «ir kriptogrāfs un viņa darbs ir neatbalstīt nedrošas sistēmas».

Igaunijā diezgan izplatīts ir viedoklis, ka i-vēlēšanu sistēma viņu valstī tika radīta ar patriotisku mērķi - aizsteigties priekšā daudzām citām valstīm. Jāuzsver, ka igauņiem tas arī izdevās un, neskatoties uz i-vēlēšanu sistēmas kritiku, kas, kā minēts, sastopama arī šīs valsts sabiedrībā, i-vēlētāju skaits mūsu ziemeļu kaimiņu vidū aug, un 2011. gada vēlēšanās sasniedza 140 tūkstošus.

Jāatceras, ka Igaunijā i-vēlēšanas bija kā identifikācijas (ID) kartes projekta tālākas attīstības solis. «Tā nav atomfizika, tikai cits lietojums ID kartei,» saka igauņu elektroniskās balsošanas komitejas vadītājs Tarvi Martens. Tajā pašā laikā, piemēram, ASV valdības padomniece i-vēlēšanu jautājumos, datorzinātniece Barbara Simonsa paudusi bažas, ka igauņu i-vēlēšanu sistēma tomēr nav 100% droša.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?