Taču gan analītiķi presē, gan Dienas aptaujātie ārpolitikas lietpratēji secina, ka patiesībā M. Romnija un pašreizējā ASV prezidenta Baraka Obamas ārpolitiskā nostāja atšķiras tikai nedaudz un ir maz ticams, ka M. Romnijs priekšvēlēšanu asos izteikumus pārvērstu radikālos soļos uz starptautiskās skatuves.
Priekšvēlēšanu kampaņas laikā B. Obama un M. Romnijs nereti ir izteikuši radikāli pretējus viedokļus par to, kā ASV jārīkojas ārpus savām robežām gan diplomātiskajās aktivitātēs, gan - izmantojot bruņotos spēkus. Pašreizējais ASV prezidents parasti ir demonstrējis nosvērtību un vēlmi starptautiskas problēmas risināt sadarbības ceļā, bet viņa konkurents regulāri ir izpaudies ar asu B. Obamas ārpolitikas kritiku, tajā pašā laikā konkrēti nepasakot, kas būtu jādara citādi.
Obamas mīkstā vara
B. Obama savā līdzšinējā prezidentūras laikā un arī, runājot par nākotni, ārpolitikā ir centies likt uzsvaru uz tā saukto mīksto varu. Viņš aizsāka attiecību uzlabošanu ar Krieviju, pilnībā neatsakoties no sava priekšgājēja Džordža V. Buša plāna izveidot pretraķešu aizsardzības sistēmu Eiropā, bet solot to padarīt tādu, lai Maskava nejustos apdraudēta.
Ņemot vērā pieredzi Irākā un Afganistānā, B. Obama izvairījās no tiešas ASV iesaistīšanas tā saucamajā Arābu pavasarī, kad viens pēc otra krita Vašingtonai draudzīgi, bet autoritāri režīmi Tunisijā, Ēģiptē un Lībijā, kuri savās valstīs nepieļāva radikālo islāmistu nostiprināšanos. Sākoties pilsoņu karam Lībijā, ASV ļāva Francijai un Lielbritānijai uzņemties vadību pār militārajām operācijām, kas ļāva opozīciju atbalstošajiem dumpiniekiem gāzt vairāk nekā 40 gadu valdījušo diktatoru Muammaru Kadāfi.
B. Obama arī ir noraidījis iespēju ar militāro iejaukšanos panākt Sīrijas autoritārā vadītāja Bašāra el Asada gāšanu, tā vietā uzstājot uz starptautiskajām sankcijām, kuras vairākkārt ir bloķējusi Krievija un Ķīna.
Diskutējot par Irānas kodolprogrammu, ko ASV un tās sabiedrotās uzskata par mēģinājumu iegūt atomieročus, B. Obama uzsvaru ir licis uz starptautiskajām sankcijām, kas iedragātu islāma republikas ekonomiku un izolētu Teherānu, kā arī uz diplomātiju. Militāru triecienu Irānas kodolobjektiem viņš ir atstājis kā pašu galējo risinājumu.
Tajā pašā laikā pašreizējā Baltā nama administrācija ik pa brīdim atgādina, ka tā ir spējīga izmantot arī «elkoņus un dūres». Lai radītu spēku līdzsvaru Klusā okeāna reģionā, kur par neapstrīdami dominējošo varu strauji kļūst Ķīna, B. Obama ir paziņojis, ka ASV palielinās militāro klātbūtni Āzijā un veidos ciešāku sadarbību drošības jomā ar Ķīnas kaimiņvalstīm. Neskatoties uz starptautisko kritiku, ASV turpina izmantot neviennozīmīgi vērtētos bezpilota iznīcinātājus, lai apkarotu islāma teroristus Pakistānā un Afganistānā.
Romnijs ass pret Krieviju
M. Romnijs, kuram nav nekādas pieredzes ārpolitikā, uzskata, ka B. Obamas ārpolitiskais kurss ir bijis pārāk samierniecisks, kā rezultātā ASV ir zaudējušas vadošo lomu pasaulē. Respektablais izdevums Time raksta, ka bijušais Masačūsetsas gubernators «izmanto klasisku aukstā kara laika republikāņu retoriku pret demokrātiem: pasaule ir bīstama, mūsu ienaidnieki pieņemas spēkā, bet Obama ir vājš».
Viņš ir asi kritizējis B. Obamas 2009. gadā pasludināto ASV un Krievijas attiecību «restartēšanu» un paziņojis, ka «Krievija ir ASV lielākais ģeopolitiskais ienaidnieks». M. Romnijs ir apsūdzējis Krieviju palīdzības sniegšanā Sīrijas prezidentam B. el Asadam un nosodījis Maskavu par energoresursu izmantošanu, lai šantažētu Austrumeiropas valstis. Republikāņu kandidāts ir pārliecināts, ka pārvēlēšanas gadījumā B. Obama izies uz kompromisiem ar Krieviju jautājumā par Eiropas pretraķešu aizsardzības sistēmu.
M. Romnijs ir atkārtojis, ka Vašingtonai ir pienākums apbruņot Sīrijas opozīciju, lai gan nevienam nav īsti skaidrs, vai dumpinieki nav saistīti ar teroristisko organizāciju Al Qaeda. Viņš atšķirībā no B. Obamas ir izteicis atbalstu pēc iespējas drīzākam militārajam uzbrukumam Irānas kodolobjektiem, lai aizsargātu Tuvo Austrumu reģionā tuvāko sabiedroto - Izraēlu, kuru, viņaprāt, pašreizējā ASV vadība ir atstājusi novārtā.
Tomēr eksperti uzskata, ka M. Romnija agresīvā retorika ir tikai priekšvēlēšanu paņēmiens, lai vēlētājos radītu iespaidu, ka B. Obamas ārpolitika ir nepareiza. «Tiem, kas pārāk neinteresējas par ārpolitiku, viņa izteikumi šķiet diezgan labi, bet patiesībā tie ir piepildīti ar banalitātēm,» uzskata bijusī ASV valsts sekretāre Madelēna Olbraita.
Latvijas Ārpolitikas institūta vadītājs Andris Sprūds sarunā ar Dienu sacīja, ka M. Romnijs daudz kritizē B. Obamu, bet reti kad nāk klajā ar idejām, kas tad būtu jādara citādi. Viņaprāt, republikāņi ir pragmatiķi, tādēļ ievēlēšanas gadījumā radikālas izmaiņas ASV ārpolitikā nesekotu.