Par pievēršanos «iekšējām lietām» signalizēja jau Kongresa deputātu kandidātu priekšvēlēšanu kampaņu tēmas. Diskusijās tikpat kā netika pieminēta ne Irāka, ne Krievija, ne Eiropa. Un tas ir loģiski. Socioloģiskās aptaujas rāda, ka 60% amerikāņu vissvarīgākie jautājumi patlaban ir ekonomikas atdzīvināšana un bezdarba mazināšana. Par mieru Afganistānā uztraucas nieka 3%, raksta žurnāls Newsweek.
«Blakus tradicionālajām divām partijām ir vērojamas jaunas politiskās kustības, no kurām skaļākā ir Tējas kustība, kuras pārstāvji no republikāņu puses būs arī Kongresā. Šādas kustības parasti pastiprina protekcionisma un izolacionisma tendences, kas neveicina sadarbību un noteikti nav izdevīgas mums,» Dienai skaidro Latvijas vēstnieks ASV Andrejs Pildegovičs un piebilst, ka apmēram 60% amerikāņu pašlaik uzskata, ka starptautiskā tirdzniecība nav vēlama. «Gan labējā, gan kreisajā spārnā ir tieksme arī apšaubīt ASV lomu pasaulē. Viņi citē ASV dibinātājus, kas teikuši, ka Amerikai labāk neiesaistīties lietās, kas ir pārāk tālu no tās,» norāda vēstnieks.
Savukārt Center for American Progress vecākais pētnieks Sems Fulvuds uzskata, ka Eiropa un Latvija izmaiņas īpaši neizjutīs. «Nedomāju, ka Amerikas iekšējo situāciju kāds lielāks starptautisks spēlētājs varētu izmantot savās interesēs. Varbūt tikai tādā nozīmē, ka, pārlieku aizņemta pati ar sevi, administrācija ārlietām varētu nepievērst pienācīgu uzmanību,» Dienai saka analītiķis.
Ekonomiskās problēmas noplicināja amerikāņu sajūsmu, ar kādu pirms diviem gadiem tie sagaidīja pirmo melnādaino Valsts prezidenta amatā. 9,6% bezdarba līmenis un taupības pasākumi nenāca par labu B. Obamas popularitātei, tādēļ otrdienas balsošanā viņa Demokrātu partija pazaudēja vairākumu Pārstāvju palātā un ievērojami samazināja pārsvaru pār republikāņiem arī Senātā.
Ja tendence turpināsies, nākamajās prezidenta vēlēšanās B. Obamam būs ļoti grūti saglabāt amatu. Viņš to saprot, tādēļ par galveno uzdevumu šajā posmā kļūs ekonomikas sakārtošana.
«Mēs esam nonākuši uz jaunas izolacionisma smailes, un tas kaitēs mums visiem,» analīzē par vēlēšanu rezultātiem raksta Bila Klintona valdības darba ministrs Roberts Reihs. Viņš paredz, ka amerikāņu noslēgšanās no pasaules kaitēs brīvajai tirdzniecībai un imigrācijai.
Arī Amerikas Uzņēmējdarbības institūta analītiķe Daniela Pletka pauž bažas, ka amerikāņi vairs nav noskaņoti aizstāvēt brīvību pasaulē un pievēršas «grāmatvedības kabinetam Amerikai, kur viss ir reducēts līdz nožēlojamiem dolāriem un centiem».
Vēsturē jau bijuši gadījumi, ka ASV uzgriež muguru pasaulei. Viens no tiem bija pēc Pirmā pasaules kara, kad ASV distancējās no Nāciju līgas un laikus neapturēja nacisma dzimšanu. Līdzīgi notika arī pēc aukstā kara. «Krievi bija ārā no Afganistānas, un ASV zaudēja interesi par to, paverot talibiem ceļu uz varas pārņemšanu, Al Qaida uzplaukšanu un Pakistānas destabilizāciju. Par ko gan uztraukties? 2001. gada vasarā, neilgi pirms terora aktiem, aptaujas rādīja, ka terorisma draudi amerikāņu sabiedrības skatījumā bija nulles vērtībā,» Newsweek atgādina Ohaio Valsts universitātes politoloģijas profesors Džons Millers.