Pēc senās tautas gudrības «kur divi, tur trešais lieks» acīmredzot vadās arī vairākums ASV mediju, atspoguļojot prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un piemirstot to, ka vēlēšanās kandidē arī citu partiju pārstāvji. Viņi kopskaitā veseli četri, un par viņiem savu balsi var atdot tieši tāpat kā par Obamu vai Romniju. Kaut arī alternatīvie kandidāti varētu būt lielisks bagātinājums diskusijai par Savienoto Valstu nākotni, tie spiesti darboties mediju acs aklajā plankumā un tiek vienbalsīgi ignorēti. Mediji - piedāvājuma ziņā citkārt tik bagātajā valstī - politikas patērētājam šajā gadījumā piedāvā tikai šauro izvēli starp «kokakolu un pepsi».
Spriežot pēc alternatīvo politisko kustību apmēriem ASV un atceroties kaut vai occupy wall street vai tea party movement darbību, var secināt, ka abu lielo partiju līderi nespēj pietiekami labi sadzirdēt plašus iedzīvotāju slāņus. Kaut arī partiju iekšienē ir dažādi politiskie strāvojumi, kuri var ietekmēt prezidenta lēmumu, tiem partijas statūti un ietekmīgākie lobētāji tomēr nosaka visai stingru darbības ietvaru. Atstājot alternatīvos kandidātus debatēs aiz borta, vēlētājam netiek dota iespēja redzēt divu lielo partiju līderus pamatojot savu nostāju par tēmām, kas republikāņus un demokrātus mēdz vienot kaislīgā skūpstā. Būtu taču tik vērtīgi dzirdēt asas vārdu pārmaiņās par nozīmīgo atomenerģijas jautājumu vai Federālo Rezervju bankas neiespējamo auditu.
Ir skaidrs, ka kandidātam, kurš nav izvēlēts no demokrātu vai republikāņu vidus, nav nekādu iespēju nopietni apdraudēt 150 gadu seno divu partiju de facto kārtību ASV. Lielā mērā tas ir atkarīgs tieši no tā, kā mediji atspoguļo priekšvēlēšanu periodu, taču dažkārt arī kameras lēcas nepamanītajiem ir izdevies iespaidot rezultātus. Piemēram, 2000. gada ASV prezidenta vēlēšanās Zaļās partijas kandidāts Ralfs Naders spēja savākt trīs miljonus balsu (!), kuras viņš, visticamāk, atņēma tieši zaļganajam Elam Goram, kurš tā rezultātā zaudēja Džordžam Bušam. Pilsoņtiesību aizstāvis Naders gan savām interesēm bija izdarījis pamatīgu lāča pakalpojumu. Kā zaļākas politikas alternatīvu Bušs piedāvāja Patriot Act, un Naderam vēl paveicās, ka par sistēmas kropļošanu viņš netika nosūtīts uz Gvantanamo. Lai vai kā - mediju atspoguļota politiskā alternatīva vēlētājam dotu iespēju pamanīt divu lielo partiju nozīmīgākos deficītus.
Fakts, ka vienīgo vērā ņemamo debašu platformu alternatīvajiem kandidātiem spēj sniegt vienīgi Krievijas ziņu kanāls Russia Today, ir visai satraucoša tendence ASV medijos. It kā ar to vēl nebūtu gana, debates piekritis vadīt pats amerikāņu politisko diskusiju korifejs Lerijs Kings. Atliek vien ar nepacietību gaidīt šī vakara debates, kuras noteikti palīdzēs izgaismot divpartiju sistēmas tumšos kaktus.