Draud pārkāpt norunu
Dienvidkorejas galvaspilsētā notikušajā kodoldrošības sanāksmē, kurā piedalījās vairāk nekā 50 pasaules valstu līderi, liela uzmanība tika pievērsta blakus esošajai komunistiskajai Ziemeļkorejai. Tam par iemeslu bija Phenjanas nākammēnes paredzētā raķetes palaišana. Ziemeļkoreja apgalvo, ka tā izšaus nesējraķeti, kam orbītā jānogādā satelīts. Amerika un Dienvidkoreja ir pārliecinātas, ka patiesībā Phenjana izmēģinās tāla darbības rādiusa raķeti, kas ir spējīga nest kodolgalviņu. Ja šīs bažas ir pamatotas, Phenjana būs pārkāpusi februārī ar Vašingtonu panākto norunu, kas paredz, ka Ziemeļkoreja pārtrauc raķešu testēšanu un urāna bagātināšanu, apmaiņā pret to no amerikāņiem saņemot 240 tonnas pārtikas.
Seula brīdināja, ka notrieks ziemeļnieku raķeti, ja tā ielidos Dienvidkorejas teritorijā. «Mēs gatavojamies novērot raķetes lidojuma trajektoriju un notrieksim to gadījumā, ja tā novirzīsies no plānotā ceļa un ielidos mūsu teritorijā,» paziņoja Dienvidkorejas Aizsardzības ministrija.
ASV prezidents B. Obama aicināja komunistiskās valsts vadību «saņemt drosmi, lai vairotu mieru», un brīdināja, ka turpmāk Vašingtona ar viņiem vairs neielaidīsies nekādos kompromisos. «Ir skaidrs, ka jūsu provokācijas un centieni iegūt kodolieročus nav panākuši drošību, bet ir iedragājuši to. Kārotās cieņas vietā jūs esat nokļuvuši vēl lielākā izolācijā,» B. Obamu citē aģentūra AP. B. Obama pirmdien tikās ar Ķīnas prezidentu Hu Dzjiņtao, kurš esot sacījis, ka arī Pekina bažījas par Ziemeļkorejas plānoto raķetes palaišanu, un solījis šo tematu apspriest ar Ziemeļkorejas līderiem. Tomēr ASV prezidenta nacionālās drošības padomnieka vietnieks Bens Rods pauda bažas, ka Pekina dod kādus norādījumus savai sabiedrotajai Phenjanai. «Ķīna jau iepriekš ir izteikusi līdzīgu sašutumu, bet Ziemeļkoreja nav mainījusi savu uzvedību,» norāda B. Rods.
Pievēršoties Irānai, B. Obama sacīja, ka joprojām ir iespējami diplomātiski risinājumi, lai apturētu Teherānas kodolprogrammu, tomēr irāņiem esot steidzami jārīkojas. «Laika nav daudz. Irānas līderiem ir jāsaprot, ka viņiem nav iespējas izvairīties no sarunām,» viņš paziņoja. ASV jau vairākus mēnešus aicina Izraēlu atturēties no militāriem uzbrukumiem Irānas kodolobjektiem.
Obamam lieli plāni
2009. gadā neilgi pēc stāšanās amatā B. Obama Prāgā paziņoja, ka viens no viņa prezidentūras galvenajiem mērķiem ir pasaule, kas brīva no kodolieročiem. 2010. gadā ASV un Krievija, kuru rīcībā ir pasaulē lielākais kodolarsenāls, parakstīja Stratēģisko bruņojuma ierobežošanas līgumu.
Pirmdien B. Obama apliecināja, ka nevēlas apstāties pie panāktā, tādēļ esot gatavs sēsties pie sarunu galda ar Krieviju, lai vienotos par turpmākiem pasākumiem kodolieroču skaita samazināšanā. ASV vadītājam maijā paredzēts tikties ar Krievijas jauno prezidentu Vladimiru Putinu, kuram B. Obama piedāvāšot samazināt ne tikai stratēģisko kodolgalviņu, bet arī taktisko ieroču un rezerves kaujas galviņu skaitu.
To gan varētu būt grūti panākt, ņemot vērā abu valstu domstarpības par Vašingtonas iecerēto Eiropas pretraķešu aizsardzības vairogu, kuru Krievija uzskata par draudu savai nacionālajai drošībai.
Pretestību B. Obamas iecerei noteikti izrādītu arī paša mājās, jo jaunu līgumu ar Krieviju nevēlētos pieļaut Republikāņu partija, kuras kandidāts novembrī paredzētajās ASV prezidenta vēlēšanās stāsies pretī B. Obamam.