Iegrožo meiteņu tiesības
«Mēs uz Nigēriju jau nosūtījām komandu, kurā ietilpst eksperti no militārās, tieslietu un citām sfērām, lai noskaidrotu, kur šīs meitenes varētu būt,» B. Obamu citēja BBC. Prezidents norādīja, ka Nigērija pieņēmusi ASV piedāvāto palīdzību, un raksturoja Boko Haram kā «vienu no ļaunākajām reģionālajām teroristu organizācijām».
Boko Haram kaujinieki 14. aprīlī skolā Borno štatā sagrāba 276 meitenes vecumā no 16 līdz 18 gadiem, kas bija ieradušās no dažādām mācību iestādēm, lai kārtotu gala eksāmenus. 53 meitenēm izdevās izbēgt, bet 223 meiteņu atrašanās vieta līdz šim nav noskaidrota, izsaucot plašu kritiku Nigērijas valdības un drošībsargājošo iestāžu virzienā.
Boko Haram līderis Abubakars Šekau videomateriālā draudēja nolaupītās pārdot un norādīja, ka meitenēm būtu jāprecas, nevis jāiet skolā. Boko Haram, kas tulkojumā no vietējās valodas nozīmē Rietumu izglītība ir grēcīga, asi iebilst pret meiteņu izglītošanos.
Nedēļas nogalē islāmistu radikāļi Varabes ciemā valsts ziemeļaustrumos nolaupīja vēl astoņas meitenes vecumā no 12 līdz 15 gadiem.
Nolaupīšana izsaukusi satraukumu visā pasaulē, un sociālos tīklus pārņēmusi masveida kampaņa Bring Back Our Girls (Atdodiet mūsu meitenes). Mikroblogošanas vietnē Twitter kopš 23. aprīļa, kad pirmo reizi minēta atsauce BringBackOurGirls, publicēti un pārtvītoti vairāk nekā miljons tvītu ar šo atsauci.
Aicinājumus paudušas daudzas popmūzikas un kino pasaules zvaigznes, kā arī tādas starptautiskas organizācijas kā Amnesty International un daudzi politiķi. «Izglītības pieejamība ir pamattiesības, un tas ir nepieņemams iemesls, lai uzbruktu nevainīgām meitenēm. Mums jāiestājas pret terorismu,» tvītoja ASV bijusī valsts sekretāre Hilarija Klintone.
Pieaug terorisma draudi
ASV Boko Haram klasificē kā teroristu organizāciju, jau pagājušajā gadā izsludināja septiņu miljonu dolāru (5,02 miljoni eiro) atlīdzību ikvienam, kurš piegādās patiesu informāciju par līdera A. Šekau atrašanās vietu.
Boko Haram dibināts 2002. gadā un vēlas ieviest valstī šariatu jeb islāma tiesību sistēmu. 2009. gadā grupējuma uzbrukumos policijas iecirkņiem un valdības ēkām Maiduguri pilsētā gāja bojā simtiem cilvēku, un armijas operācijā Boko Haram dibinātājs un toreizējas līderis Mohammeds Jusufs gāja bojā, liekot domāt par paša grupējuma sakāvi. Tomēr grupējums atguvās, un tā vadību uzņēmās vēl radikālākais A. Šekau. Kopš 2009. gada Boko Haram uzbrukumi prasījuši tūkstošiem dzīvību. Vēl šonedēļ Borno štata Gamboru ciematā ekstrēmisti nogalināja vairāk nekā 200 cilvēku.
Grupējums paudis simpātijas pret starptautisko teroristu organizāciju Al Qaeda. Boko Haram saņēmis finansiālu atbalstu no Al Qaeda Ziemeļāfrikas atzara, tomēr Al Qaeda nekad nav apstiprinājusi formālu saistību ar Boko Haram.
Augošā Boko Haram vardarbība un ietekme apdraud Āfrikas lielāko ekonomiku - Nigēriju -, kas ir arī kontinenta lielākā naftas eksportētājvalsts. Kā ziņoja CNN, ik gadu naftas nozare valstij ienes ap 100 miljardiem dolāru.
Analītiķi bažījas, ka Boko Haram ietekme varētu vērsties plašumā, lai gan grupējuma vēsturē tas tikai vienu reizi uzbrucis starptautiskam mērķim: 2011. gadā radikāļi sarīkoja sprādzienu Apvienoto Nāciju Organizācijas birojā galvaspilsētā Abudžā.