Sadraudzību ar Latviju ASV vērtē tikpat augstu kā jebkuru citu mūsu valsts sadraudzību. Fakts, ka Latvija ir ne vien Ziemeļatlantijas alianses dalībvalsts, bet arī aktīva dalībvalsts, tiek augstu novērtēts. Mēs apzināmies ekonomiskās grūtības, ko Eiropas valstis, līdzīgi kā ASV, pašlaik piedzīvo. Un tomēr Latvija ir saglabājusi savu uzticību NATO kolektīvajiem centieniem, un varu jums apliecināt, ka tas Amerikas valdībai nav paslīdējis garām nepamanīts. Mēs uzskatām, ka Latvija ir cienīgs piemērs arī citiem aliansē.
Vai demokrātu prezidentūras laikā mums nevajadzētu pievērst pastiprinātu uzmanību kādiem formulējumiem un politikas attīstībai?
Baraka Obamas administrācija, ASV valdība un Amerikas tauta neupurēs savu atbalstu un draudzību pret NATO sabiedrotajiem labāku attiecību dēļ ar Krieviju. Aprīlī Valsts sekretāre Hilarija Klintone bija Tallinā. Kopā ar viņiem es kā ASV delegācijas vadītājs un PA prezidents apliecinu, ka mūsu organizācijas uzticība tās atsevišķajiem locekļiem ir nešaubīga. Tas nav «vai nu - vai» jautājums.
Domāju, ka mēs tikai iegūtu no labākām attiecībām ar Krieviju. Patiesībā, ja Krievija sadarbotos ar mums - ASV, NATO, Latviju, Baltiju - kodolbruņojuma izplatības samazināšanā, tad Ziemeļkorejas, Irānas, terorisma un pirātisma jautājumos un jebkurā citā jomā ieguvēji būtu mēs visi. Nevienam nevajag iztirgot kādu no sabiedrotajiem vai draugiem, lai tas notiktu. Šai ziņā kāds var nepareizi izskaidrot tā saukto «pārlādēšanas pogu». Attiecību uzlabošana savstarpējai sadarbībai ir abpusēji izdevīga.
Tiesa, ir lietas, kurās mums ar krieviem ir liela nesaprašanās. Piemēram, jautājumā par Gruzijas teritoriālo nedalāmību. Patiesībā jau NATO nav drauds nevienam. Tā ir brīvprātīga un vienprātībā vadīta organizācija. Mēs nevienam nelūdzamies kļūt par dalībnieku. Tas jāgrib pašiem. Domāju, ka krievi īsti nespēj šo konceptu saprast - ka mēs esam vienprātībā balstīta patstāvīgu tautu organizācija, kas savu kolektīvo drošību būvē uz savstarpēji saistošā Vašingtonas līguma 5. paragrāfa. Jaunajā stratēģijas plānā tas būs atkal uzsvērts.
Krievi spēles noteikumus bieži vien saprot pēc principa «kas labi mums, tam jābūt par sliktu viņiem». Sastopoties ar jaunajiem draudiem, tas gluži vienkārši nav patiesība.
Patriot pretraķešu sistēma Polijā un militārais lidlauks Lielvārdē ir vienkārši lieliski. Tomēr cik labi austrumeiropiešu ģeopolitiskās bažas tiek izprastas tālāk uz rietumiem, ieskaitot Ameriku?
NATO ir unikāla īpašība, ka ikvienam šeit ir vieta pie galda. Austrumeiropiešu un baltiešu teiktajam NATO ir tāds pats svars kā citām dalībvalstīm.
Sadarbība ar Krieviju ir svarīga NATO jaunās stratēģijas daļa. Objektīvi pastāv iemesli, kāpēc liela daļa austrumeiropiešu nekad par to nebūs pārlieku entuziastiski. Vai rietumu partneri ir gatavi ar to sadzīvot?
Nedomāju, ka NATO piemistu naivums attiecībā pret Krieviju. Tas, ka mūsu pašu interesēs ir konstruktīvas attiecības ar Krieviju, nenozīmē, ka mums būtu no kaut kā jāatsakās labāku attiecību vārdā. Mēs aizvien esam ļoti kritiski pret cilvēktiesību pārkāpumiem Krievijā, pret preses nebrīvi, pret Gruzijas daļu okupāciju un ar prezidentu Nikolā Sarkozī panāktās vienošanās nepildīšanu. Sadarbība mūsu domstarpības ne atcels, ne mazinās.
ASV Kongresa apakškomiteju, kurā jūs strādājat, kādreiz sauca par Eiropas un attīstošos draudu apakškomiteju. Kāpēc nosaukums tika mainīts un kur tie jaunie draudi palikuši?
To nosaukumu ir mainījuši šurpu turpu kādas trīs reizes, bet komitejas darbs no tā nemainās. Nemainās arī attieksme pret jaunajiem draudiem, kas ir viens no jaunā stratēģijas koncepta izveidošanas punktiem. Šādi no jauna radušies draudi ir, piemēram, kiberpirātisms, enerģētiskā drošība. Tie radušies pēc aukstā kara. Aizvien lielāka loma ir drošībai, kas ir atšķirīga no aizsardzības. Aizsardzība gan netiek aizmirsta, un militārajam spēkam ir jābūt sagatavotam un pieejamam, tomēr drošības nozīme labi redzama Irākā un tagad Afganistānā. Tur nav noteikta pretinieka, ko izsvēpēt, nav armijas, ko piespiest padoties. Kā var zināt, kad šāds karš ir beidzies? Tos es saucu par jaunās pasaules draudiem.
Par finanšu regulējumiem jau lemj globālā mērogā. Vai šī ekonomiskā krīze ieviesīs savas korekcijas arī starptautiskajā drošības politikā?
Spēja finansēt bruņotos spēkus ir tieši atkarīga no valsts spējas darboties paredzamā laika posmā. Bet, no otras puses, patiesība ir arī tāda, ka ekonomiskā situācija zināmā mērā ir atkarīga no valsts drošības. Šie abi ir kopā, un vienu no tiem nevar vienkārši izslēgt un ieslēgt.