Standard & Poor's savu lēmumu balstījusi uz bažām par aizvien pieaugošo ASV budžeta deficītu un parādu nastu, kas tuvākajā laikā draud pārsniegt ar likumu noteiktos 14,29 triljonus dolāru (6,86 triljoni latu) griestus. Otrdien līdz šai robežai trūka 76 miljardi dolāru (36,48 miljardi latu).
Jau ilgāku laiku starp ASV prezidenta Baraka Obamas pārstāvēto demokrātu partiju un tās oponentiem republikāņiem notiek asas diskusijas par nepieciešamību palielināt valsts parāda griestu apjomu un budžeta deficīta samazināšanas plānu. Pēdējās dienās gan parādījušās pirmās pazīmes, ka abas puses varētu nonākt pie kopsaucēja. Standard & Poor's savā paziņojumā tomēr raksta, ka «plaisa starp partijām joprojām ir pārāk plata».
Baltais nams kritizējis aģentūras soli kā «politisku spriedumu», kas nevēloties atzīt ASV seno tradīciju, ka politiskie oponenti krīzes laikā spēj mobilizēties un vienoties par risinājumiem.
Tomēr kritikas šautras Savienoto Valstu virzienā raidījusi ne vien Standard & Poor's, bet arī pasaules finanšu institūciju līderi, kuri uzskata, ka Vašingtonai beidzot arī pašai vajadzētu ievērot taupības pasākumus, ko tā nereti ieteikusi darīt citām valstīm. «Ironiski, ka dažas valstis, kuras ir atbildīgas par dziļāko krīzi kopš Lielās depresijas laikiem un joprojām ir spiestas risināt savas problēmas, ļoti vēlas uzspiest uzvedības noteikumus pārējai pasaulei,» uzskata ekonomiski strauji augošās Brazīlijas finanšu ministrs Gvido Mantega.
Pasaules Bankas prezidents Roberts Zēliks nedēļas nogalē notikušajā finanšu līderu sanāksmē Vašingtonā brīdināja, ka viens no galvenajiem šķēršļiem, kas var kavēt pasaules atkopšanos no finanšu krīzes, ir lielais ASV parāds. «Mēs esam viena grūdiena attālumā no jaunas krīzes,» sacīja R. Zēliks. «Finanšu krīze mums iemācīja, ka profilakse ir labāka par ārstēšanos.»