Svarīgākās ASV intereses Latvijā ir reģionālās un globālās drošības jautājums - to apstiprina arī vietējie ārpolitikas speciālisti, savukārt pati ASV vēstniecība Latvijā norāda - līdz ar galveno prioritāti aizsargāt ASV pilsoņus visā pasaulē tā arī fokusējas uz drošību, jo īpaši attiecībā uz NATO sadarbības partneriem. Šovasar paredzēta ASV vēstnieku Latvijā maiņa. Līdzšinējās Džūditas Gārberes vietā stāsies Marks Pekala. Ņemot vērā viņu abu pieredzi ASV Valsts departamenta Eiropas un Eirāzijas lietu birojā, tajā skaitā sadarbībā ar Baltijas valstīm, visticamāk, lielos vilcienos uzstādījumi nemainīsies. Tiesa, M. Pekala, spriežot pēc CV, ir vēl labāks «Krievijas speciālists», jo tieši par šo valsti savulaik atbildējis Nacionālajā drošības padomē.
Finansējums drošībai
ASV rūpes par Baltijas reģiona drošību aizsākās krietni pirms Latvijas uzņemšanas NATO (2004. gadā). Lai arī ASV nesteidzās ar Latvijas neatkarības atzīšanu de iure un to izdarīja tikai 1991. gada septembrī, jau 1992. gadā ASV atvēlēja pirmos 46 tūkstošus ASV dolāru Latvijas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.
Gadu gaitā šīs summas pieauga, un līdz 2011. gadam Latvijas aizsardzība ir saņēmusi vairāk nekā 15 miljonus dolāru, kas ļāvuši vairāk nekā tūkstotim militāristu izglītoties ASV izglītības iestādēs, secināts APPC pētījumā.
Iekšlietu ministrijas pārstāve Gunta Skrebele uzsver ASV palīdzību cilvēktirdzniecības novēršanas jomā, notiek sadarbība arī terorisma novēršanā un apkarošanā. Ar ASV atbalstu izveidots Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, un tā bijušais vadītājs Aleksejs Loskutovs atgādina, ka šādas iestādes nepieciešamība bijusi obligāta, lai Latvija varētu iestāties ES un NATO. Tā kā Latvija ir NATO dalībvalsts, amerikāņiem ir svarīgi, lai Latvija būtu puslīdz prognozējams sabiedrotais, spriež ārpolitikas eksperts Pēteris Viņķelis. Saeimas Ārlietu komisijas vadītājs Ojārs Kalniņš uzskata līdzīgi - galvenā ASV prioritāte Baltijas reģionā ir stabilitāte, jo īpaši saistībā ar Krieviju, savukārt otra interese ir NATO.
Par palīdzību drošības vairošanā, kā zināms, Latvijai nācies sniegt arī «pretpakalpojumus» - sūtīt karavīrus uz Irāku, kas tagad ir noslēgusies, gan arī uz Afganistānu, kur miera misijas turpinās aizvien. Eksperti un pētījums arī atgādina, ka NATO vajadzībām Latvija šobrīd spēlē arī nozīmīgu lomu kā Ziemeļu tirdzniecības koridora dalībvalsts Afganistānas apgādē ar nemilitārajām kravām. Kā lēsts pētījumā, līdz šim tranzītā caur Latviju nogādāts apmēram 20 000 konteineru, no kuriem katrs Latvijas ekonomikā pienesis ap 500 eiro. Ar šo faktoru saistās arī ASV īpašā interese par Rīgas brīvostu (RBO). Lai arī amerikāņu puse nereti ostas caurspīdīguma jautājumam veltījusi kritiku, RBO valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks uzsver, ka tagad sadarbība ar ASV valdības pārstāvjiem esot ļoti laba.
Roku rokā ar NATO
2010. gada nogalē pēc Wikileaks noplūdinātajām telegrammām atklātībā nonāca informācija, ka pēc Krievijas un Gruzijas militārā konflikta 2008. gadā NATO izstrādājusi īpašu Baltijas aizsardzības plānu, turklāt pretī pieprasījusi, lai Latvija arī sakārto attiecības ar Krieviju.
Bijušais Valsts prezidents Valdis Zatlers šādu apgalvojumu ne apstiprina, ne noliedz, vien norāda, ka pēc viņa kā Valsts prezidenta vizītes Krievijā, kuras laikā tika sakārtoti vairāki jautājumi un parakstīti vairāki līgumi, attiecības ar ASV nonākušas jaunā kvalitātē. APPC pētījumā Krievija kā galvenais arguments ASV interesēm Latvijā parādās arī citos aspektos, norādot, ka Krievijas ietekme ir viens no galvenajiem draudiem Latvijas politiskās dzīves stabilitātes apdraudēšanai. Turpat kā drauds minēts arī enerģētikas sektors un pausts, ka ASV ir tieši ieinteresēta, lai Baltijas valstis spētu vienoties par Visaginas atomelektrostacijas un sašķidrinātās gāzes termināļa būvniecību, kas mazinātu energoresursu atkarību no lielā kaimiņa.
Ietekme - pārvērtēta
Aizvien neatbildēts paliek jautājums, vai ASV spēlējusi kādu lomu V. Zatlera lēmumā par Saeimas atlaišanu. Proti, ar vēlāku mērķi uzlabot Latvijas un Krievijas attiecības caur potenciālo Saskaņas centra līdzdalību valdībā. Eksprezidents to kategoriski noliedz, norādot, ka tas ir tikai viņa lēmums. ASV vēstniecība savukārt jau norādījusi - tā darbojas ciešā sadarbībā ar Latvijas valdību, taču kā jau demokrātiskā sabiedrībā politiskos lēmumus tā neietekmē. Bijušais ārlietu ministrs Jānis Jurkāns arī netic šim pieļāvumam - ASV valdības pārstāvji var izteikt viedokli par viņiem pieņemamāku situācijas risinājumu, taču diktāta noteikti neesot.
Arī P. Viņķelis rosina īpaši nesatraukties par iespējamo ASV ietekmi Latvijā. «Drīzāk problēma ir, kā noturēt viņu interesi par ietekmi Eiropā - daudzi uztraucas, ka varam pazaudēt ASV kā nozīmīgu un spēcīgu partneri,» viņš uzskata. O. Kalniņš norāda, ka ASV un Latvijas turpmākās attiecības atkarīgas no Eiropas Savienības (ES) politikas, jo ES un ASV pozīcijas dažādos jautājumos atšķiras, taču, ja vēlamies nopietnu svaru Eiropā, ir jāsolidarizējas arī tās lēmumos, norāda O. Kalniņš.