Pirms tam ASV valsts sekretārs Džons Kerijs un Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs telefonsarunā vainoja viens otru situācijas saasināšanā. ASV mudinājušas Krieviju ievērot Ženēvas vienošanos un pastiprināt spiedienu pret prokrieviskajiem separātistiem, kas saņemot atbalstu no Maskavas. ASV Valsts departaments publiskojis fotogrāfijas, kas apliecinot, ka separātisti Ukrainas austrumos ir Krievijas bruņoto spēku un izlūkdienesta pārstāvji.
Tikmēr Krievija vaino Ukrainas varu. «Tie, kas sagrāba varu Kijevā, nav spēruši ne soli, lai novērstu iemeslus, kas izsaukuši šo krīzi Ukrainā,» S. Lavrovu citēja CNN.
Kijeva pārmet Maskavai vilcināšanos un bažījas, ka Krievija varētu izmantot šo situāciju, lai gatavotos iebrukumam Ukrainas austrumos. Krievija februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, ko pēc tam anektēja.
17. aprīlī pieņemtā Ženēvas vienošanās paredz atbruņot visus nelikumīgos grupējumus un atbrīvot nelegāli ieņemtās ēkas. Separātisti Ukrainas austrumos atteikušies pakļauties un pieprasa Kijevas valdības atkāpšanos.
Otrdien Ukrainas vara paziņoja, ka atsāk Lieldienu laikā apturēto «pretterorisma operāciju» Ukrainas austrumos, lai atbrīvotu prokrieviski noskaņoto separātistu ieņemtās valdības ēkas. Separātistu kontrolē atrodas valdības ēkas vismaz deviņās Doņeckas apgabala pilsētās.
ASV otrdien piedāvāja Ukrainai 50 miljonu dolāru (36,09 miljoni eiro) finansiālo palīdzību, lai veicinātu valstī ekonomiskās un politiskās reformas. Papildus piedāvāti astoņi miljoni dolāru militārajam atbalstam, izņemot nāvējošu ieroču iegādi. Nauda paredzēta radiotehnikas un transportlīdzekļu iegādei, vēsta Reuters.