Iveta Šulca, Eiropas Komisijas pārstāvniecības vadītāja
Tāpat kā Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmas (ko 2008.gada 12.decembrī pieņēma Saeima) un tai sekojošā plāna saturs ir Latvijas izvēle, tāpat arī pilnvarojuma kārtību sarunās ar starptautiskajiem aizdevējiem nosaka Latvijas puse. Eiropas Komisija paļaujas uz saviem partneriem, ka tie nodrošinās saskaņojumu aizdevuma saņemšanai atbilstīgi nacionālajām tiesību normām.
Kad oktobrī ES ekonomikas un monetāro lietu komisārs Hoakins Almunija tikās ar Saeimā pārstāvēto partiju pārstāvjiem, viņš pieteica, ka reformu mērogs un ātrums krīzes pārvarēšanai prasa likumdevēja atbalstu un visu politisko partiju iesaisti.
Andris Vilks,
SEB bankas galvenais ekonomists
Tas, ko valdība darījusi, ir adekvāti, tāpēc domāju, ka Saeima to akceptēs. Gan jau vēl priekšvakarā būs batālijas, tomēr uzskatu, ka nobalsos «par».
Ja balsojums būs negatīvs, tam būs gan iekšpolitiskas, gan ārpolitiskas sekas.
Par ārpolitiskajām: varētu celties tirgus likmes un varētu tikt iztulkots angliski un izplatīts plašsaziņā gana daudz repliku, kas radītu negatīvu informatīvo fonu, uz kādu laiku atbaidot ārzemju investorus. Šajās dienās šeit ir arī kredītreitingu aģentūras, piemēram, Standard & Poor's, un šobrīd tāda negatīva fona radīšana būtu ļoti nevēlama.
Iekšpolitikā savukārt arī negatīva balsojuma gadījumā ir jābūt atbildībai un sapratnei par to, kas tad notiks tālāk. Valdībai jāspēj strādāt tālāk. Ja vajadzīgs cita veida pilnvarojums un saskaņojums, tas jāizdara maksimāli ātri.
Bet ceru, ka tā nebūs. Tas būtu vienkārši muļķīgi. Jo kā gan Saeima var nezināt kaut ko tik novēlotu? Ja gribēja, tas bija jādara laikus, nevis jāsēž kaut kur krūmos un jāļauj valdībai mocīties. Katrā gadījumā tas ir atrisināms jautājums, un par iekšpolitiku šai ziņā es nesatraucos. Bažas rada iespējamais ārpolitiskais kaitējums, jo tādi negatīvi signāli no Latvijas patlaban būtu pilnīgi nevietā. Tas satrauc daudzreiz vairāk.
Viss šis notikums manā vērtējumā ir mēģinājums jaukties valdības darbā, kas ir viens no politikas rīkiem priekšvēlēšanu laikā, lai mazinātu Valda Dombrovska (JL) spēju attīstīt tālāk iesākto - pēc iespējas ātrāk stabilizēt ekonomiku un sociālo jomu. Tā ir sprunguļu likšana spieķos un premjera reitingu bojāšana. Zināmā mērā nomelnošana un iepriekšējo sasniegumu mazināšana, savu dažādo autoritatīvo darbību izcelšana, kurām gan īsti pragmatiskas aizmugures nav. Tas ir uz iekšu vērstajā retorikā. Bet no ārpuses tas izskatās smieklīgi. Ārzemju novērotāji ar nožēlu skatās uz šādā situācijā Latvijā lietotajām metodēm. Līdz ar to notikušo nevar uzskatīt par ko citu kā vien par politisku triku. Jo pašreizējām problēmām jau nav alternatīvu risinājumu. Tāpēc ir tikai šādi bakstīšanās mēģinājumi, lai mazinātu līdzšinējo stabilizāciju veikušo amatpersonu un partiju reitingus.
Sanita Bajāre, Finanšu ministrijas Eiro projekta vadītāja
Finanšu ministrija cer un ir pārliecināta, ka Saeimas balsojums būs pozitīvs, jo tas ir ārkārtīgi nozīmīgs balsojums mūsu valsts finanšu stabilitātei un attīstībai.
Šis ir jautājums par visas valsts finanšu stabilitāti. Ja valdība nesaņems Saeimas mandātu Latvijas pozīcijai, lai slēgtu vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem, Ministru kabinetam sarunas ar starptautiskajiem aizdevējiem būs jāsāk pilnīgi no sākuma par visu palīdzības programmu 7,5 miljardu eiro apjomā. Tas ļoti nopietni apdraudēs šogad pirmajā ceturksnī paredzēto 500 miljonu eiro saņemšanu no Eiropas Komisijas un 300 miljonu eiro saņemšanu no Starptautiskā Valūtas fonda. Tāpat būs apdraudēta Valsts kases likviditāte, kā arī Satversmes tiesas spriedumu izpilde pensiju lietā - nav garantijas, ka valsts varēs atsākt maksāt pensijas pilnā apmērā no februāra un aprīlī atmaksāt visu kopš vasaras ieturēto pensijas daļu.
Savukārt, ja balsojums būs pozitīvs, turpināsies Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmas izpilde (uz kuru balstoties līdz šim aizdevumus Latvijai ir piešķīruši starptautiskie aizdevēji), kuras mērķis ir stabilizēt Latvijas ekonomiku, novērst iespējamās likviditātes problēmas, atjaunot ilglaicīgu stabilitāti - stiprinot banku sektoru, novēršot fiskālo nesabalansētību un saglabājot stabilu nemainīgu valūtas politiku, kā arī uzlabot tautsaimniecības starptautisko konkurētspēju, lai iespējami ātri sasniegtu ilgtspējīgu IKP izaugsmi un sabalansētu valsts budžetu.