Latvijas galvenais motors ir Rīga. Vislielākie ienākumi uz vienu iedzīvotāju ir Rīgā - 356 lati, Mārupē - 460 latu, Babītē - 416 latu. Šie ienākumi koncentrējas Rīgā un ap to kā guļamvagonu, kur cilvēki tikai nakšņo. Vai tas ir taisnīgi, ja mēs cenšamies radīt darbvietas un veidot rūpniecības teritorijas? Viena pašvaldība var iedot svētku pabalstus kādai iedzīvotāju grupai, bet cita to nevar. Tā ir vēl dažās lielajās pilsētās - kā Jūrmalā, kur dzīvo lielo uzņēmumu īpašnieki, baņķieri, kuri tur maksā nodokļus.
Un Ventspils?
Tas ir īpašs stāsts - ļoti veiksmīgs tranzīta bizness. Ja salīdzina ar Liepājas ostu, kur 90. gadu sākumā nebija nevienas kravas, šobrīd pārkraujam piecus miljonus tonnu, taču tikai tagad ar valdības un Eiropas atbalstu esam padziļinājuši ostu un varam sākt nopietni konkurēt. Liepāja ir izteikta rūpniecības pilsēta, kur 42% ir rūpniecības sektors. Tas ir ievērojami lielāks nekā vidēji valstī, bet tā ir eksporta rūpniecība. 2000. gadā saražoja rūpniecības gatavo produkciju par 100 miljoniem latu, 2008. gadā - teju par 400 miljoniem latu. Tātad ir straujš rūpniecības pieaugums. Kad man vaicā, kas Liepājas vadību uztrauc vairāk - krīze Eiropā, Grieķijā, vai mazās krīzītes Latvijā -, protams, mūs vairāk uztrauc tas, kas notiks Eiropā, jo mūsu rūpniecība par 90% vai dažos gadījumos par visiem 100% ir vērsta uz eksportu. Neviens nevarēja paredzēt, ka 2008. gada vidū, piemēram, Liepājas metalurgam no 26 valstīm paliks viena valsts, uz kuru eksportēt. Rūpniecībā samazinās strādājošo skaits un iedzīvotāju ienākuma nodoklis pilsētas kasē.
Kāds Liepājā ir bezdarba līmenis?
2008. gada vidū bija 4%, 2009. gadā - 19%.
Un šogad?
Šogad ir 12%.
Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija rosina šo četru lielo pilsētu mērus uzklausīt valdībā. Ko jūs tādā valdības sēdē teiktu?
Mans ierosinājums valdībai ir skatīties uz nozarēm, kuras spēj izdzīvot arī krīzes laikā, un tranzīta bizness ir viena no tām. Tā apjoms krīzes laikā nesamazinājās. Šobrīd pēc Liepājas ostas padziļināšanas, pievedceļa, dzelzceļa piebūves osta savu kravu apjomu var dubultot.
Kādas ir tendences?
Attīstības tendences ir, bet Latvijas lielākais rūpnieks Liepājas metalurgs šogad nevarēja pilnvērtīgi strādāt, jo veica modernizāciju. Paldies valdībai par galvojumu, jo uzņēmums varēja saņemt kredītu modernizācijai. Taču tā nav nekāda dāvana. Uzņēmums par galvojumu maksā valsts kasē procentus. Tikai šomēnes tas atkal sāks ražot. Krīzes un šīs modernizācijas dēļ mēs neesam starp bagātākajām pašvaldībām.
Vai arī nākamgad Liepāja būs četru ar dotāciju atbalstāmo pašvaldību skaitā?
Vislielākajā mērā tas ir atkarīgs no situācijas Eiropas tirgos. Ja Eiropā tirgi nestagnēs, vismaz metalurģija varētu iet uz augšu. Šobrīd, ņemot vērā neskaidrības ar Grieķijas ekonomiku, metāla tirgi ir ļoti mainīgi. Ostas biznesā iet labāk. Ir kravu grupas, kurās ievērojami palielinājies apjoms.
Ko jūs gaidāt no valdības, kas pašvaldībai pašai jāizdara?
Valdībai vajadzētu attīstīt perspektīvās nozares, ko reģionos labāk redzam. Pats galvenais uzdevums ir radīt darbvietas. Taču uzņēmējs, kurš ir gatavs būvēt rūpnīcu, nav gatavs piebūvēt ceļu, elektrību, gāzi. Tas ir jāizdara valstij un pašvaldībai. Ja pašvaldību budžets un bāze samazinās, jājautā, vai tās vispār spēs apgūt Eiropas Savienības struktūrfondus, jo katram projektam vajag līdzfinansējumu. Likums paredz, ka ne vairāk kā 20% no sava budžeta pašvaldība var aizņemties. Samazinot ieņēmumus no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, var pietuvoties robežai, ka pašvaldības nav kredītspējīgas. Nevar spēlēties ar pašvaldību budžetu, jo tā nedodam barību tai govij, kura var nest pienu.
Jūs runājat par nākamo ES fondu apguves periodu?
Labi, ka mums ir struktūrfondi un varam siltināt skolas, būvēt ceļus. Nākamajā periodā vajadzētu dot lielāku daļu reģionu attīstības centriem, ieguldot tur, kur pēc tam rodas darbvietas un nāk ekonomikai labums. Nepamatoti šajā plānošanas periodā nav paredzēti līdzekļi kūrortu attīstībai. Blakus Lietuvā, Druskininkos, aug nozare, kuru sauc par kurortoloģiju. Arī Liepājā tā sensenis ir bijusi veiksmīga. To nevar attīstīt bez Eiropas atbalsta. Ja Lietuvā uzņēmējs būvē sanatoriju, viņš saņem 50% Eiropas naudas, bet Latvijā - nulli.
Vai Liepājas koncertzāles iecere vēl ir īstenojama līdz 2015. gadam?
Liepājā ir bagātākais viesnīcu klāsts ārpus Rīgas, un vasarā tās ir piepildītas, bet ziemā tām diemžēl īsti nav darba. Mūsu uzdevums ir radīt objektus, kas arī ziemā dod iespēju uzņemt tūristus, un koncertzāle ir viena no tādām iespējām. Ja mums izdosies attīstīt kūrortus un uzbūvēt koncertzāli, tūrisms būs ienesīga nozare. Puse no finansējuma ir mūsu rīcībā, un tas ir iespējams.
Pēc ZZS atstāšanas opozīcijā jums pirmo reizi nav sabiedroto varas partiju vidū. Kā tas ietekmējis pašvaldības dzīvi?
Liepāja spēj komunicēt ar ministriem no dažādiem politiskajiem spēkiem. Liepājas domes koalīcijā ir gan Liepājas partijas, gan Jaunā laika deputāti un arī Zatlera Reformu partijas pārstāvis Jānis Vilnītis. Ikviens no šiem cilvēkiem ir ieinteresēts rūpēties par Liepājas vajadzībām.