Krīt priekškars
WikiLeaks svētdien publiskoja kopumā 92 tūkstošus dokumentu, kas satur līdz šim nezināmu informāciju par karadarbību Afganistānā no 2004. līdz 2009. gadam. Dokumenti atklāj daudzus līdz šim nepubliskotus gadījumus, ka afgāņu civiliedzīvotāji krituši no amerikāņu un sabiedroto karavīru lodēm tikai tāpēc, ka pienākuši viņiem pārāk tuvu vai izskatījušies aizdomīgi. «Līdz šim mums nekas nebija zināms par atsevišķiem nāves gadījumiem,» CNN stāsta WikiLeaks izveidotājs Džūlians Asandžs. «Mēs uzzinājām tikai skaitļus, tikai pliku statistiku.»
ASV laikraksts The New York Times, kurš ir viens no medijiem (vēl arī Lielbritānijas laikraksts The Guardian un vācu analītiskais izdevums Spiegel), kam WikiLeaks nodevusi slepeno informāciju, raksta, ka Pakistāna, kas ir viena no galvenajām ASV sabiedrotajām cīņā pret terorismu, atļāvusi saviem slepenajiem dienestiem tikties ar Taliban līderiem, lai kopīgi organizētu kaujinieku grupējumus cīņai pret ASV karavīriem Afganistānā, un plānojusi uzbrukumus afgāņu līderiem. Pakistāna noraidījusi šīs apsūdzības, sakot, ka tās ir baumas bez pamata.
Grib radīt briesmas
«ASV stingri nosoda slepenas informācijas izpaušanu no privātpersonu un organizāciju puses, tas var radīt risku amerikāņu un mūsu partneru dzīvībām un apdraud mūsu nacionālo drošību,» paziņoja Baltā nama padomnieks nacionālās drošības jautājumos Džeimss Džonss.
Savukārt ASV Senāta Ārlietu komitejas vadītājs Džons Kerijs paziņoja, ka dokumenti neatkarīgi no tā, cik likumīgi nonākuši publiskajā telpā, «rada nopietnus jautājumus par ASV patieso politiku pret Afganistānu un Pakistānu». Bet The Guardian raksta, ka dokumenti iezīmē «postošu zaudēta Afganistānas kara ainu».
WikiLeaks, kas guva ievērību maijā, kad publicēja 2007. gadā Irākā uzņemtu video, kurā redzams, kā no ASV kaujas helikoptera tiek nogalināti divi neapbruņoti ziņu aģentūras Reuters žurnālisti, izteikusi cerību, ka noplūdušo dokumentu skandāls «radīs briesmas cilvēkiem, kas vēlas vadīt karu ar netīrām metodēm».