Psihoterapeiti mēdz sacīt, ka visādu nelāga tieksmju cēloņi homo sapiens-ā ielikti jau bērnībā - nav bijis laika ar sīko noņemties, vienmēr cildināta augšstāva meitene teicamniece, lielie puikas nerrojuši un atņēmuši spēļu mašīnu. Vai arī tā, ka vecāki un parādā esoši kaimiņi slavējuši jauno cilvēku, piemēram, par ģeniālām prasmēm mūzikas sfērās, bet skolā pateikts strups «nav jēgas mocīties». Diezgan iznīcinoši…
Gadiem ejot, šādi pārdzīvojumi var radīt nepatīkamus sarežģījumus, ja vien nav bijis iespējams izrunāties. Tomēr - ar svešu nerunāsi, savējie nesapratīs, miezīši un rudzīši par runāšanos plēš bargu naudu.
Nu gan ar prieku var paziņot, ka atrasta vieta un veids, kur iespējams pulcēties ļaudīm, kuriem bērnībā atņemtas spēļmašīnas vai lelles.
Jāņa Bordāna un draugu dibinātā Jaunā konservatīvā partija, spriežot pēc reitingiem, tiešām varētu būt tikai šim mērķim. Taisnības labad jāatzīst, ka arī Šlesera dinozauru vai reģionāļu komplekts pašlaik nepretendē ne uz ko vairāk. Tomēr jaunkonservatoriem redzamas vēl citas pazīmes. Tiek nervozi apgalvots, ka viņi savā bariņā neņemšot visādas apvītušas zvaigznes. Aplūkojot publiskās ziņas, jāpiekrīt - zvaigžņu tur tiešām nav. Toties ir cilvēki, kas ir gribējuši būt zvaigznes, kur nu katrs - nacionālajā galā, reformistos, vienotībniekos… bet lielie puikas aizlīduši priekšā. Atņemtās mašīnītes sindroms.
Jaunie konservatori, tāpat kā sākumā pieminētais neveiksmīgais mūzikas apguvējs, visādi pūlējušies akcentēt savu atšķirību no veciem un nepareiziem spēkiem. Atšķirības tā kā būtu, tikai nav uzsvērtas pareizās. Nu kas tad par jaunumu ir eiropeiskās vērtības, valsts aparāta mazināšana, birokrātijas izskaušana, tradicionālā ģimene, ražošanas atbalstīšana? Lielie puikas to visu jau apgrābstījuši un izgrozījuši līdz apnikumam. Ja nu vienīgi dzejas formā varēja programmā ierakstīt.
Cita lieta - piemēram, unikālais iestāšanās process. Atšķirībā no tiem, kur iestāties var bezmaz pa telefonu, lai tiktu pie jaunkonservatoriem, jāiesniedz vismaz astoņi dokumenti. Tajā skaitā vajadzēs skriet pēc izziņām, ka nav sēdējis cietumā, nav strādājis čekā, nav bijis interfrontē… interesanti, kurš to interfrontes nesastāvēšanu tagad var juridiski noskaidrot?
Piesaista arī visur pieminētais, ka partija tiekot būvēta uz ilgu, ilgu palikšanu. Lielisks arguments, kad uzmācīgie žurnālisti prasīs - kā tad nu tik nīkulīgs rezultāts vēlēšanās? - Tas, redziet, mums nav galvenais, ātrie punkti mums nav svarīgi, mēs uz palikšanu. Pēc kādiem 12 gadiem vaicājiet. Patiesi - apvainojušies cilvēki nekur nepazudīs. Apsverama ir ideja par partijas biedra statusa mantošanas iespējām.
Rezumējoši, tas galvenais atšķirīgums ir nemitīgajā stāstīšanā, ka jaunkonservatori noteikti ir vislabākie par visiem, kuri jau bijuši vai vēl būs, taču… nekādi nav prasts izskaidrot, AR KO tad viņi būtu pārāki. Bet to nevajag prasīt. Cilvēki atkal apvainosies.
Tā ka ar ziedojumiem pagaidām ir kā ir - populārākais skaitlis laikam - viens eiro, tad, protams, nekādu lielo publicitāti neredz. Skandālu taisīšanai ļaudis par smalkiem. Kā atrast atbalstītājus?
PAREIZAIS VIEDOKLIS - valstī būs gana daudz cilvēku ar bērnībā atņemtām spēļmašīnām. Lūk, te konsultants saredz elektorātu, kur Bordāns&biedri varētu darboties ar sekmēm un pievienoto vērtību.
Arī Bundžam zēnībā kaimiņu puika salauza ritenīti…
*ļoti neatkarīgs eksperts