Vislielākais iedzīvotāju spiediens bija jāiztur Vācijas valdībai, kas beigu beigās nolēma, ka valsts pilnībā atteiksies no atomenerģijas izmantošanas tuvāko gadu laikā. Paredzams, ka tuvākajā laikā līdzīgi rīkosies arī citas valstis, tomēr atklāts paliek jautājums - kas aizstās kodolenerģiju. Eksperti uzskata, ka lielākais ieguvējs no eiropiešu atbrīvošanās no kodolenerģijas būs Krievija.
Merkele neiztur spiedienu
Tieši Vācija, kur 2010. gadā AES saražoja ceturtdaļu no visas patērētās elektroenerģijas, pēc Fukušimas avārijas kļuva par epicentru atomenerģijas pretestības vilnim, kas vēlāk pārņēma visu Eiropu. Tikai trīs dienas pēc dabas stihijas Japānā Vācijas kanclere Angela Merkele paziņoja, ka darbu pārtrauc divi valstī vecākie kodolreaktori un tiek atcelts plāns par atlikušo 15 darbības termiņa pagarināšanu, kas tika pieņemts pērn septembrī. Tomēr vairākas plašās protesta demonstrācijas un A. Merkeles vadītās Kristīgo demokrātu savienības sakāve federālo zemju vēlēšanās piespieda valdību 30. maijā nākt klajā ar paziņojumu, ka pēdējā no vēl deviņām funkcionējošajām AES pārtrauks darbu 2022. gadā.
Dažas dienas agrāk - 25. maijā - Vācijas kaimiņvalsts Šveice paziņoja, ka atsakās no plāna būvēt trīs jaunas atomstacijas, bet līdz 2034. gadam paredzēts apturēt valstī esošo četru AES darbību, raksta European Energy Review.
Savukārt Itālijas iedzīvotāji šonedēļ notikušajā referendumā teica «nē» nepopulārā premjerministra Silvio Berluskoni vadītās valdības rosinājumam atcelt atomenerģijas ražošanas aizliegumu, par kura ieviešanu tika nolemts 1987. gadā notikušajā tautas balsošanā, kas tika ierosināta pēc Černobiļas katastrofas.
Arī Lielbritānija uz nezināmu laiku ir iesaldējusi plānus par atomenerģijas plašāku izmantošanu. Pat Francijā, kur 80% elektroenerģijas saražo kodolreaktori un tiek kalti plāni par jaunās paaudzes AES celtniecību, sākušās runas par nepieciešamību pārskatīt kodolpolitiku.
Augs Krievijas ietekme
Ir skaidrs, ka, atsakoties no atomenerģijas, valstis būs spiestas meklēt enerģijas avotus, kas kompensētu tās trūkumu. A. Merkele paziņojusi, ka Vācijā tas tiks panākts, palielinot energoefektivitāti, modernizējot energotīklus un izmantojot atjaunojamos energoresursus. Tomēr vienlaikus viņa atzīst, ka būs nepieciešams pārejas posms, kura laikā pieaugs valsts pieprasījums pēc fosilajiem energoresursiem.
Analītiķi uzskata, ka ar fosilajiem energoresursiem, visticamāk, domāta dabas gāze, kas ir lētāka un videi draudzīgāka nekā nafta un ogles. Savukārt Starptautiskā Enerģētikas aģentūra paredz, ka līdz ar plašāku atteikšanos no atomenerģijas iestāsies «dabas gāzes zelta laikmets» un līdz 2020. gadam globālais pieprasījums pēc šā enerģijas avota pieaugs par 9,5%, salīdzinot ar iepriekš prognozētajiem 4,8%, raksta The New York Times.
Tā ir lieliska ziņa Krievijai, kas jau tagad piegādā ceturto daļu no Eiropā patērētās dabas gāzes, un Krievijas dabas gāze veido 40% no visas patērētās gāzes Vācijā, turklāt viss liecina, ka vāciešu un visas Eiropas kāre pēc tās tuvākajos gados tikai pieaugs.
Tas rada bažas, ka Maskava varētu izmantot resursus kā sviru attiecībās ar Rietumeiropu. Politologi un politiķi abpus Atlantijas okeānam brīdina, ka, piemēram, Vācija Krievijas gāzes dēļ atsevišķos gadījumos enerģētikas intereses varētu likt augstāk par savu Rietumu sabiedroto interesēm.