Ekspresīvas, saraustītas, «nepareizas» bildes, bet katra ar savu vēstījumu, - tās it kā vieno vārds «komikss», tomēr divās starptautiska mēroga izstādēs, ko rīko žurnāls Kuš!, komikss būtiski atšķiras no ierastā priekšstata. Ar māksliniekiem Rūtu Briedi, Mārtiņu Zuti un izstādes organizatoru Dāvidu Šilteru vienojamies, ka varam šos darbus dēvēt par grafiskām novelēm.
Grafiskas pārdomas
«Tie ir filosofiski darbi, pārdomas par dzīvi, reizēm autobiogrāfiski,» par izstādē redzamo saka Kuš! redaktors un vadītājs D. Šilters, šveicietis ar jurista izglītību, kurš Latvijā kopš 2006. gada pievērsies eksperimentālā komiksa mākslinieku apzināšanai un šī virziena kopšanai (žurnāls Kuš! Latvijā iznāk no 2007. gada, vidēji reizi ceturksnī). Daudzi jaunie mākslinieki no Latvijas nonākuši starptautiskā apritē, tieši pateicoties Kuš!, kas tiek izplatīts Berlīnē, Barselonā, Londonā un daudzās citās pilsētās Eiropā, ASV, pat Austrālijā. Latvijā ar žurnāla izplatīšanu esot sarežģīti, jo dēļ spēcīgā priekšstata par to, kādam jābūt komiksam, reti kurš veikalnieks Kuš! eksperimentiem var atrast piemērotu plauktu. D. Šilters stāsta, ka pasaulē mums pazīstamais komikss ir sadalījies vairākos apakšžanros, kur daļa mākslinieku zīmē komiksus bērniem, daļa veido grafiskus stāstus pieaugušajiem, citi eksperimentē, plešot komiksa žanra lauku vēl plašāku.
«Tas nav paredzēts specifiskai auditorijai, jo nav mērķa to pārdot. Un man noteikti nav mērķa kādu ar saviem darbiem sasmīdināt,» saka M. Zutis, kurš kopā ar mākslinieku Oskaru Pavlovski pārstāv Latviju ceļojošā Baltijas un Skandināvijas jauno komiksu mākslinieku izstādē Nordicomics (organizē Somijas komiksu apvienība, šobrīd apskatāma Rīgā, klubā Nabaklab). «Cenšos, lai manos zīmējumos būtu stāsts, kas liktu domāt,» saka LMA students M. Zutis.
Māksliniece Rūta Briede, kas ieguvusi scenogrāfijas maģistra grādu, izstādē apskatāmos darbus salīdzina ar «grafisku dzejas formu». Viņa kā vienīgā Latvijas māksliniece šobrīd gatavojas dalībai prestižajā komiksu festivālā Angouleme, kas šonedēļ tiks atklāts Francijā. Netieši festivālā gan piedalīsies arī citas latviešu mākslinieces (viņu vidū Anete Melece, Ingrīda Pičukāne, Māra Viška, Sabīne Moore u. c.), kuru darbi publicēti Kuš! izdevumā Sieviešu noslēpumi, - šis žurnāla numurs festivāla ietvaros nominēts labāko alternatīvo komiksu kategorijā.
Rīgā divas izstādes
Vienlaikus ar Nordicomics šobrīd Nabaklab skatāma vēl viena komiksu izstāde Naturegraffix, kas veltīta vides un ekoloģijas jautājumiem. Naturegraffix ir jauna starptautiska komiksu antoloģija. Vizuālajos stāstos mākslinieki pēta un atklāj dabas un cilvēku savstarpējās attiecības. Rīgā skatāmi darbi no nupat sagatavotā pirmā izdevuma Ekoloģija pret urbānismu, kurā apkopoti Somijas, Zviedrijas, Norvēģijas, Beļģijas, Vācijas, Latvijas un Igaunijas mākslinieku komiksi. Latviju šajā izstādē pārstāv Endrju, Rūta Briede, Maija Līduma, Mārtiņš Zutis, Oskars Pavlovskis, Kristians Brekte, Dace Sietiņa un Kristofers Reidzāns.
Abas komiksu izstādes Nabaklab skatāmas līdz 12. februārim. Izstādes ietvaros no 7. līdz 10. februārim notiks komiksu darbnīcas Latvijas un ārvalstu komiksu māksliniekiem no Igaunijas, Lietuvas, Somijas, Dānijas, kurās kopā tiks radīti grafiskie stāsti par Rīgu. Izstādi 8. februārī noslēgs komiksu cīņas, kurās zīmēšanas spēkiem mērosies izstādē pārstāvētie Baltijas valstu un Skandināvijas mākslinieki.
Zīmējums ārpus likuma
Latviešu mākslinieces Daces Sietiņas darbi šobrīd skatāmi gan Nabaklab izstādē, gan arī nule atklātā izstādē Amsterdamā. Viņa ir viena no daudziem jaunajiem latviešu māksliniekiem, kas strādā un mācās ārpus Latvijas. «Studiju laikā sapratu, ka vēlos ne tikai ilustrēt, gleznot vai fotografēt laikrakstu un žurnālu tekstiem, bet arī pati rakstīt stāstus un dzejoļus un tos vizualizēt,» saka D. Sietiņa, Willem de Kooning mākslas akadēmijas absolvente Roterdamā. «Uzskatu, ka izvēle radīt komiksus notiek automātiski, - ja tev ir par ko stāstīt. Un tam ir nepieciešama liela iekšējās pasaules fantāzija vai arī laba «dzīves skola». Perfekta kombinācija pašam radīt un rakstīt.»
Viņasprāt, tieši Baltijas valstu un Skandināvijas mākslinieki ir tie, kas šobrīd ienes jaunas idejas Eiropas grafisko stāstu žanrā. «Latvijas mākslinieku darbi ir vizuāli ārpus rāmjiem, eksperimentāli, kas nāk par labu mākslas formai, jo šādi tiek radīti jauni mākslas virzieni, Dienai saka D. Sietiņa. Eiropas mākslinieku jaunradi viņa raksturo ar vārdu «eksperiments», kura mērķis ir lasītāju/ skatītāju «izsist» no ierastās vides, likt domāt. Arī viņa pati tiek uzskatīta par eksperimentētāju, jo «savos darbos nepieturos pie kādiem ierastiem likumiem. Man patīk redzēt cilvēkus, kuri ar izbrīna pilnām acīm vēro un šaubās, prātojot - vai šis maz ir pieņemami komiksu pasulē?».
Grāmatai Ekoloģija pret urbānismu D. Sietiņa sagatavojusi stāstu par cilvēku cietsirdību pret dzīvniekiem, gādājot sev barību. «Šobrīd strādāju pie skicēm grāmatai par barikādēm holandiešu valodā. Vai ekstrēmē vizuālajā valodā? Jā, jo tas laiks taču bija ekstrēms, vai ne?»