Eiropas valstis un institūcijas ir pasaulē lielākās palīdzības sniedzējas attīstības valstīm, šim mērķim piešķirot 82 miljardus eiro laika posmā no 2014. līdz 2020. gadam. Palīdzība tiek sniegta vairāk nekā 160 valstīm.
Nepildām solījumus
Saskaņā ar Ārlietu ministrijas informāciju Latvijas prioritārās valstis attīstības sadarbībā 2014. gadā bija ES Austrumu partnerības valstis - Baltkrievija, Gruzija, Moldova un Ukraina - un Centrālāzijas valstis - Kirgizstāna, Tadžikistāna un Uzbekistāna.
Tas zināmā mērā atšķiras no citu ES valstu prioritātēm, kur dominē Āfrikas valstis. To nosaka gan tas, ka tās ir vienas no pašām nabadzīgākajām valstīm, gan arī ciešās vēsturiskās saites, jo šīs valstis ir bijušās Eiropas lielvalstu kolonijas.
Latvija attīstības sadarbībai velta aptuveni 0,08% no nacionālā kopienākuma jeb aptuveni 17,9 miljonus eiro. Gan Eiropas kustības Latvijā valdes priekšsēdētājs Andris Gobiņš, gan starptautiskais konsultants valsts pārvaldes jautājumos Uģis Šics uzsver, ka tā ir nepieņemama situācija un Latvija nepilda savus starptautiskos solījumus, kuros apņēmusies attīstības sadarbībā ieguldīt 0,17% no nacionālā kopienākuma.
Prasa pārskatus
Kā Dienai stāsta Eiropas Parlamenta Attīstības sadarbības komitejas vadītāja Linda Makavana, sniegtā palīdzība attīstības valstīm ir ļoti daudzveidīga, sākot no pārtikas un dzeramā ūdens nodrošināšanas un beidzot ar labas pārvaldības ieviešanu. «Jāsaprot, ka attīstības valstis ir ļoti dažādas, tāpēc individuāli tiek izvērtēts, kāda palīdzība katrai no šīm valstīm nepieciešama.» Piemēram, daudzās Āfrikas valstīs tā primāri ir materiālā palīdzība ikdienas neatliekamo vajadzību nodrošināšanai, turpretim Centrālāzijas valstīm tā drīzāk būs palīdzība labas pārvaldības ieviešanā un demokrātisko vērtību veicināšanā.
Taujāta, vai reizēm palīdzības sniegšana trešās pasaules valstīm nelīdzinās naudas bēršanai caurā mucā, L. Makavana norāda, ka nauda tiek sniegta konkrētiem mērķiem un par tās izlietojumu tiek prasīti izsmeļoši pārskati. «Faktiski finansējuma piešķiršanā attīstības valstīm tiek ievēroti tie paši principi, kas sadalot ES struktūrfondu naudu starp ES valstīm. Ir konkrēti kritēriji, kuriem jāatbilst naudas izlietojumam. Ja saņēmēja valsts nepilda savas saistības, palīdzības sniegšana tiek pārtraukta, kā mēs to nesen izdarījām Gambijā. Tāpat palīdzību pārtraucam sniegt, ja ir aizdomas par kādām koruptīvām darbībām,» uzsver L. Makavana.
Par lielāko draudu attīstības sadarbībai L. Makavana uzskata nestabilo politisko situāciju un militāros konfliktus vairākās attīstības valstīs, kā arī teroristisko grupējumu Islāma valsts, kas īpašus draudus rada sievietēm, kuras vēlas iegūt izglītību un strādāt.
NVO īpašā loma
L. Makavana norāda, ka īpaši liela loma attīstības sadarbības veicināšanā ir nevalstiskajām organizācijām (NVO). Eiropas kustības Latvijā valdes priekšsēdētājs Andris Gobiņš uzsver, ka NVO var darboties daudz efektīvāk, jo ir tuvāk cilvēkiem un viņu reālajām vajadzībām un NVO strādā ar daudz mazāku birokrātiju nekā valsts institūcijas. «Latvijas NVO prioritārie sadarbības partneri ir Gruzija, Moldova, arī Kirgizstāna. Tas mūs atšķir no citām ES valstīm, īpaši Dienvideiropas,» norāda A. Gobiņš. Kā īpaši veiksmīgus projektus viņš min Portidžas asociācijas sadarbību ar Gruziju, ieviešot bērniem ar īpašām vajadzībām draudzīgus izglītības modeļus, kā arī Delnas darbu Tbilisi korupcijas mazināšanā.
A. Gobiņš īpaši uzsver, ka attīstības sadarbības galvenais virziens ir nevis vienkārši naudas iedošana, bet tieši labas pārvaldības nodrošināšana.