Ķekavā latvāņi konstatēti 94 zemes īpašumos, lielākajā daļā šogad veikti pasākumi, lai šo augu iznīcinātu, pastāstīja Ķekavas novada pašvaldības Vides un labiekārtošanas daļas vadītāja Sigita Varika. Īpašnieki par to var saņemt nekustamā īpašuma nodokļa atlaidi. Vietās, kur nekas nav izdarīts, pašvaldība plāno veikt nepieciešamos pasākumus un izdevumus piedzīt no īpašumu tiesiskajiem valdītājiem. Domes aktivitāte ir uzlabojusi situāciju - pērn par latvāņu ierobežošanas neveikšanu administratīvi sodīti 27 īpašnieki, šogad tie ir vairs tikai septiņi. Līdzīga situācija ir Cēsu rajona Vaives pagastā, kur pērn par bezdarbību cīņā pret latvāņiem administratīvi sodīti 14 zemes īpašnieku, bet šogad - astoņi, Dienai pastāstīja Cēsu novada pašvaldības Vaives pagasta pārvaldes vadītāja Valda Zaļaiskalna. Cēsu novadā latvāņi konstatēti 800 ha platībā.
Tikmēr Siguldas novadā situācija pasliktinājusies - pašvaldības policija šogad sastādījusi jau 69 administratīvo pārkāpumu protokolus, kas ir par 43 vairāk nekā pērn, un līdz šim ir piemēroti naudas sodi 3090 latu vērtībā, kas ir vidēji 154 lati no katra īpašnieka. Izteikts arī 31 brīdinājums, informēja Siguldas novada pašvaldības policijas juriste Kristīne Baltiņa. Siguldā teritorijās, kur to nedara paši īpašnieki, finanšu iespēju robežās novada pašvaldība gan organizē latvāņu iznīcināšanu, pēc tam cenšoties piedzīt izdevumus. Šogad konstatēts, ka latvāņu ierobežošana nepilnīgi veikta 74 zemes īpašumos, bet astoņos šos augus pļāvusi un miglojusi pati pašvaldība, iztērējot tam 3000 latu, pastāstīja Siguldas novada lauku attīstības speciāliste Ineta Eriksone.
Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) aptauja par Sosnovska latvāņa ierobežošanu, kurā piedalījās 76 no 119 novadiem un pilsētām, parāda, ka 58% pašvaldību tomēr netiek organizēta nekāda latvāņu iznīcināšana. Dienestu uztrauc atklātais fakts, jo, kā norāda VAAD Augu karantīnas departamenta vecākā eksperte Līga Grišāne, pašvaldībai būtu jāiekļauj latvāņu apkarošanas pasākumi plānošanas dokumentos, jāparedz tiem finansējums un jāveic visos īpašumos. Ir novadi un pilsētas, kur tas tiek darīts. Tiesa, lielākā daļa pašvaldību - 66% - nodrošina latvāņu ierobežošanas kontroli un nepieciešamības gadījumā uzliek sodu par bezdarbību šajā jomā.
Latvijā visvairāk latvāņu - 1602 ha - ir Madonas novadā, taču šeit nekādi speciāli pasākumi netiek veikti, Dienai atzina Madonas novada domes priekšsēdētājs Andrejs Ceļapīters (Vienotība), piebilstot, ka tas ir zemes īpašnieku atbildības jautājums un tur, kur attīstās lauksaimniecība, šis augs tiek iznīcināts. Iespējams, lai situāciju uzlabotu, pašvaldība izskatīs iespēju nākotnē rīkoties aktīvāk.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija iepriekš Dienai atzina, ka latvāņu izplatības ierobežošana arī valsts zemē ir problēma. Taču ministrija joprojām tikai turpina izvērtēt normatīvos aktus saistībā ar invazīvās sugas - latvāņu - iznīcināšanu. Iespējams, situāciju varētu mainīt topošā Eiropas regula par invazīvo svešzemju sugu introdukcijas un izplatīšanās profilaksi un pārvaldību. Zemkopības ministrijas pārstāve Zanda Miltiņa pastāstīja, ka ir izstrādāti Ministru kabineta noteikumu nr. 559 grozījumi, lai veicinātu latvāņu ierobežošanu un ar to saistīto pasākumu organizēšanu, tie pašlaik tiek saskaņoti. Ministrija pašvaldībām piedāvā informatīvo atbalstu, savukārt kā vienīgo iespēju piesaistīt Eiropas Savienības (ES) līdzekļus redz ar vidi saistītos ES fondus.