Auto ar «štepseli». Mums tuvojas elektromobiļi

1916. gads. Žurnālā Popular Science tiek publicēts raksts par pirmā hibrīdauto izgudrošanu: mašīna var strādāt gan benzīna, gan elektriskā motora režīmā. Jau tolaik tiek uzsvērts, ka šāds auto ir ļoti ekonomisks.

1920. gada janvāris. ASV, Ņūdžersijā, uzkonstruēta mašīna, kuru darbina benzīns, bet bateriju uzlāde notiek braukšanas laikā.

1920. gada septembris. Anglijā klajā tiek laists pirmais «īstais» elektromobilis. Pirmā pasaules kara izraisītais straujais naftas cenu kāpums rada patiesu interesi par šo alternatīvu.

1957. gads. Pirmais «pilsētas elektromobilis». Šī auto raksturlielumi tolaik liekas pārsteidzoši: bez apstāšanās tas var nobraukt 30 kilometru. Pilna uzlāde bija iespējama tikai septiņu stundu laikā.

1968. gads. General Motors hibrīdauto. Revolucionārs pagrieziens - Stirling firmas motors spēj ģenerēt tik daudz elektroenerģijas, ka, mašīnai pārsniedzot 50 km stundā, tā pēkšņi neizlādējas, kā varēja notikt ar tās priekšgājējām.

1973. gads. Pirmais elektriskais autobuss.

1974. gads. Fiat X1/23 bez uzlādes ar ātrumu 60 km stundā spēj nobraukt 100 kilometru. Savu elektromobili rada arī Flindersa Universitātes zinātnieki Austrālijā, fokusēdamies nevis uz dizainu, bet tehniskajiem parametriem. Rezultāts - tas ar vienu uzlādi var nobraukt jau 140 kilometru.

1975. gads. Pirmais luksusa elektromobilis, kas spēj mērot garus attālumus, - Transformer 1. Tiesa gan, sasniegt rekordu - 1700 kilometru - palīdz benzīna motors, kas darbina mazu ģeneratoru. Tas tiek vilkts līdzi atsevišķā piekabē.