Dž.Baidena vizīte tiek vērtēta kā Vašingtonas mēģinājums nomierināt austrumeiropiešus, kas ar aizdomām vēro jaunās ASV valdības centienus uzlabot attiecības ar Krieviju. ASV prezidents Baraks Obama nesen viesojās Maskavā, kur aicināja Krievijas līderus atvērt jaunu lappusi abu lielvalstu attiecībās. Austrumeiropas valstis pagaidām īsti nesaprot, ko sagaidīt no B.Obamas, bet skaidrs, ka Austrumeiropas reģionam viņš nepievērsīs tik lielu uzmanību kā viņa priekštecis Džordžs V.Bušs.
Pret ietekmes zonām
B.Obama nolēmis īstenot pragmatisku ārpolitiku, tādēļ mēģina veidot savstarpēji izdevīgas attiecības ar Krieviju. Viņš vilcinās atbalstīt Dž.V.Buša izlolotās idejas par ASV pretraķešu aizsardzības objektu izvietošanu Austrumeiropā un Ukrainas un Gruzijas ātru uzņemšanu NATO, pret ko asi iebilst Krievija.
Pagājušonedēļ vairāki Austrumeiropas līderi, ieskaitot bijušo Latvijas prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu, nosūtīja atklātu vēstuli B.Obamam, aicinot nepamest Austrumeiropu novārtā. Viņi pauda satraukumu par to, ka Austrumeiropas valstis vairs nav ASV ārpolitikas uzmanības centrā. Vēstules autori brīdina, ka Krievija vēl nav pilnībā samierinājusies ar Austrumeiropas valstu neatkarību, tādēļ cenšas to ierobežot.
ASV amatpersonas uzsver, ka B.Obamas valdība noraida «ietekmes zonu» jēdzienu, tādēļ atbalstīs Austrumeiropas valstu tiesības pašām pieņemt lēmumus par savu likteni.
Čemodāns bez roktura
Tas attiecas arī uz Ukrainas un Gruzijas tiesībām pievienoties NATO, par spīti Maskavas iebildumiem. Tomēr politikas analītiķi spriež, ka B.Obama nebūt nesteigsies ar abu valstu uzņemšanu NATO, pret ko iebilst arī dažas Eiropas Savienības lielvalstis.
Ukrainas laikraksts Zerkalo ņedeļi secina, ka ASV interese par Ukrainu pēdējo gadu laikā ir ievērojami samazinājusies. «Ģeopolitikas ziņā Ukraina ir kā čemodāns bez roktura. Tas ir pārāk vērtīgs, lai to pamestu, bet pārāk smags, lai turpinātu nest.»
ASV viceprezidents trešdien dosies uz Gruziju, kur apstiprinās ASV atbalstu Gruzijas teritoriālās vienotības principam. ASV negrasās atzīt Abhāzijas un Dienvidosetijas atšķelšanos no Gruzijas. Taču pat Gruzijas prezidents Mihails Saakašvili ir spiests atzīt, ka tuvākajā nākotnē būs grūti atjaunot Tbilisi kontroli pār šiem reģioniem. M.Saakašvili intervijā laikrakstam The Wall Street Journal atzinis, ka Gruzijas cerības pievienoties NATO ir «gandrīz mirušas». «Tas ir traģiski. Tas nozīmē, ka krieviem izdevies sasniegt savus mērķus,» teica M.Saakašvili.