Uguns zeme, kristāla zāle
Slaveni arhitekti un arhitektu biroji jaunceļamajās ēkās, kompleksos un pilsētainavā meklē dialogu ar Baku pilsētas vēsturi, ģeogrāfisko un kultūras identitāti. Piemēram, trīs jaunie, milzīgie Liesmu torņi - milzu debesskrāpji (dzīvojamās mājas), kas slejas virs pilsētas 235, 220 un 208 metru augstumā un tapuši britu, turku un azerbaidžāņu sadarbībā, - ir Baku pilsētas simbols. Tas atgādina, ka Azerbaidžāna ir uguns zeme (izsenis - dabasgāzes ieguves zeme) un tās pirmiedzīvotāju reliģija - senā uguns pielūgšanas reliģija zoroastrisms. «Kaspijas jūras Apšeronas pussalā, kurā atrodas Baku ar saviem aptuveni četriem miljoniem iedzīvotāju, dažās vietās joprojām deg dabiskā mūžīgā uguns. Tā pati nāk no pazemes, un to nav iespējams nodzēst. Trīs košas uguns ziedlapas ir arī Baku nākamajā mēnesī gaidāmās Eirovīzijas vizuālā zīme,» stāstīja Azerbaidžānas vēstniecības pārstāvji.
Kristāla zāle, kurā no 22. līdz 26. maijam notiks ikgadējais starptautiskais dziesmu konkurss Eirovīzija 2012, celta pēc vācu arhitektu biroja Alpine Bau Deutschland AG projekta. Tā atrodas Kaspijas jūras krastmalas bulvāra galā līdzās Karoga laukumam, virs kura pasaulē visaugstākajā mastā plīvo Azerbaidžānas karogs. «Tāds karogs sver vairākas tonnas. Unikālā būve ierakstīta Ginesa grāmatā,» man paskaidroja Azerbaidžānas vēstniecībā. Kristāla zālē 57. Eirovīzijas konkursu varēs baudīt 23 000 skatītāju. Vēl aptuveni 16 000 ļaužu varēs vērot dziedātāju priekšnesumus milzīgos ekrānos Kristāla zāles tuvākajā apkārtnē. Mazliet tālāk darbosies arī Eiroklubs, jaunatne varēs pulcēties Eirociematā.
Savu nosaukumu Kristāla zāle ieguvusi vizuālā tēla un caurredzamības dēļ. Ēka atgādina kristālu, kas sašķelts daudzos mazākos kristālos, turklāt, atrodoties koncertzāles iekšienē, būs redzams arī viss, kas notiek ārpusē. Kaut arī šova detaļas tiek turētas noslēpumā, jau runā, ka koncertzāles un vienlaikus arī Eirovīzijas atklāšanai tiek gatavots gaismu šovs 45 tūkstošu krāsu toņos.
Intelektuālās dzīves centrs
Vēl viena, mazāka koncertzāle atradīsies Heidara Alijeva centrā, kuru ceļ pēc pasaulslavenās irāņu un britu arhitektes Zahas Hadidas projekta. Tā ir grandioza un konceptuāla būve - pilsētas intelektuālās dzīves centrs, kurā ietilpst arī muzejs, bibliotēka, konferenču zāle un vēl cita zāle kultūras un reprezentācijas pasākumiem. Vienlaikus top arī vērienīga infrastruktūra: biroju, viesnīcu un komerccentrs līdz ar plašu brīvdabas laukumu. Heidara Alijeva kultūras centra kompleksa aprisēs atbalsojas tipiska Kaspijas jūras dabas ainava, siluetiem arhitekti iedvesmojis ūdens plūdums. Plūstošās formas ļauj savienot kompleksa daļas, vienlaikus saglabājot to patstāvību un identitāti. Alijeva centrā esošā koncertzāle jau ir gatava. Tās iekšējā apdare ir tikai no koka, lai nodrošinātu lielisku dabisko akustiku un uzsvērtu cilvēka saikni ar dabu.
Ļoti interesants projekts Baku jaunajā mūsdienu veidolā ir Baltā pilsēta, kas daļēji aptvers arī kādreizējo naftas pārstrādes industriālo rajonu, ko dēvē par melno pilsētu. Šajā projektā iesaistīti briti un amerikāņi, te koncentrēsies Baku baltais mirdzums. Tas vairs nenoklāsies sodrējiem, jo pēdējos astoņos gados visi naftas rūpniecības objekti ir pārcelti ārpus pilsētas.
Arhitektūras bums
Baku patlaban ir jaunās arhitektūras bums. Turklāt liela daļa no jaunajām celtnēm paredzētas kultūras vajadzībām. Nesen uzcelts un jau pilnā sparā darbojas Mūsdienu mākslas muzejs, patlaban rit pēdējie darbi, lai pabeigtu Paklāju muzeju. Tā ārējā forma, kas atgādina lielā rullī saritinātu paklāju, būs pilnīgā harmonijā ar saturu, jo te varēs iepazīt azerbaidžāņu paklāju aušanas unikālo vēsturisko mantojumu un meistarību šodien. Turpat līdzās atrodas pirms nepilniem diviem gadiem atklātais Mugama centrs - vēl viena koncertzāle. Tā ir ar izcilu akustiku un dzīva mākslas procesa muzeja funkciju. «Citādi nevarētu būt, jo mugams ir azerbaidžāņu nacionālās profesionālās tautas dziedāšanas stils ar ļoti senām saknēm. Tas, līdzīgi kā Baku senā arhitektūra, ierakstīts UNESCO kultūras vērtību sarakstā,» paskaidroja vēstniecībā. Kad ieminos par ziņās lasīto, ka, atbrīvojot vietu jaunbūvēm, cilvēkus teju ar varu padzen no mājokļiem, man iebilst, ka kompensācijā iedzīvotāji saņem ne mazāk kā 1500 eiro par kvadrātmetru. Par to varot nopirkt krietni labākus dzīvokļus.
Baku pilsētas attīstības vērienu vainago tikko atklātais nolūks uzbūvēt pasaulē augstāko ēku. Projekts, kura pagaidu nosaukums ir Azerbaidžānas tornis, paredz vairāk nekā kilometru (1,050 metru) augstu būvi, kas pārspēs Dubaijas slaveno Burj Khalifa. Turklāt Kaspijas jūrā plānots izveidot 41 salu, kuras savienos 150 tiltu. Tur paredzēts izmitināt miljonu cilvēku, tā būšot jauna Venēcija. Vērienīgajam jūras salu projektam vajadzētu būt pabeigtam starp 2020. un 2025. gadu. Taps arī Pirmās formulas trase. Baku ne tikai vēlas sevi spilgti iezīmēt Eiropas kartē, piesaistot starptautisko uzmanību ar Eirovīzijas palīdzību, bet arī kandidē uz tiesībām rīkot vasaras olimpiskās spēles 2020. gadā. Jau tūlīt sāksies ikgadējais, trešais starptautiskais Jaunavas torņa festivāls, kas vēsturisko kultūras vērtību popularizēšanas kontekstā pulcē Baku māksliniekus no visas pasaules. Tajā divus gadus piedalījies arī Latvijas gleznotājs Andris Vītoliņš.
Arhitektes Zahas Hadidas mājaslapa: